Vai tu maz dzirdi,
Ka tevi kāds sauc?
Vai tu spēj nojaust,
Ka tevi kāds gaida?
Vai tu spēj just...

Piedod, tas bija pārmetums,
Jo tu pat nenojaut
Cik ļoti mīlu.
Tikai mazliet pietrūkst,
ka neatbildi.
Tikai mazliet pietrūkst,
Ka neatnāc.
Tikai mazliet, mazliet,
mazliet pietrūkst.
Tava siltuma, ko cilvēki
sauc par mīlu.
Un tomēr, vai dzirdi
Manu nevainīgo pārmetumu:
Vai tu maz dzirdi,
Ka tevi kāds sauc?
Vai tu spēj nojaust,
ka tevi kāds gaida?
Vai tu spēj just
cik ļoti kāds tevi mīl, un šo mirkli cenšas pārvērst brīnumā.
Un tomēr...
Tas ir pārmetums.

sirsninja

es kādreiz Tevi mīlēju.
bet kādreiz ir tik sens,
pat senāks par septiņiem pasaules brīnumiem.

mūsu mīlestība bija
pirmais pasaules brīnums.
tagad to ir tūkstošiem,
tikai tos vairs neskaita
tālāk par septīto.

bet mūsu brīnums
tagad ir bruģis
Vecrīgas mazajās ielās,
kuru mīdam mēs paši
un tie citi,
kas rada tūkstošiem
jaunus pasaules brīnumus.

uzzīmē krēslu, lai tu varētu apsēsties,
jo mūsu saruna būs ilga un gara.
gara, kā ceļš, ko saliktu no visiem
pasaules akmeņiem un vēl pievienotām pasaules upēm.

uzzīmē arī otru krēslu un padod
to lūdzu man!
vēlos Tev pievienoties, kad būsi ticis līdz kāpām.
tikmēr pasēdēšu.
un tomēr Tev vēl nevajag steigties,
mēs mazliet parunāsim par to,
cik tālu iesim.