Videnei sestdien salidojums. 145 gadi. Uz bez gala daudziem salidojumiem esmu bijusi, tie ir ik pēc 5 gadiem. Visos gan viens un tas pats.

Mazliet par salidojumu lika pārdomāt saruna ar meitu. Viņa kādu laiku ir mācījusies tajā skolā, bet beigusi citu. Teicu - neiešu uz salidojumu, tur tik vecas resnas vecenes žēlojas par savu ikdienu, čaļi piedzeras, un šajos gados kāds ir gribējis mani satikt? Uz 130 gadiem mēs tāpat vien uztaisījām un iedevām skolas grāmatu. Viņa - tāpēc jau tevi neviens negrib satikt, ka tu tā saki. Domā, ka grāmatu uztaisījāt tāpēc, lai tevi kā īpaši uzaicinātu uz salidojumu?

Es varu teikt - ha. Jauniem tas ir labs tusiņš. Lai priecājas. Pie reizes godinot savu skolu. Mana zemapziņa to dara visu laiku.