Ap lāsteku laiku
es saucu tevi
un gaidīju
lāsteku vietā.
Lāstekas plīsa uz laimi.
Ap vizbuļu laiku
es saucu tevi
un gaidīju vizbuļu vietā.
Vizbuļi taisīja zemi par debesīm.
Ābeļu laikā
es nesaucu tevi.
klusām gaidīju,
kā gaida
ābele.
Ābele sniga kā ilgošanās.
Ceriņu laikā
es tikai ziedēju,
garāmgājēji
iestiga smaržu staignājā
un palika stāvam.
Bet smarža aizgāja
meklēt tevi.
Vēl paliek liepas…
Atslegas vārdi: Satikšanās vieta0
Runā ka citi tā mīlot
Tā ka bez otra pat nespēj dzīvot
Tik daudz ko runā bet vai tā ir tiesa
Tev pieder mans prāts sirds un miesa
Un tā arī var mīlēt un dzīvot spēt
Kad jūtas kā vilciens uz priekšu traucas
Tās grūti apturēt
Vai stāties tām ceļā
Ar Tevi es dejotu mūža valsi
Kaut vai apakšveļā
Runā ka citi tā nīstot
Tā ka pat ziedi aiz naida vāzēs vīstot
Tik daudz ko runā bet vai tā ir tiesa
Man pieder Tavs prāts sirds un miesa
Kad ievelc es izpūšu elpu
Ar kaisli
Ar neprātīgu kaisli piepildām šo telpu
Mēs par dzīvi to saucam
Un mīlestību tai kā garšvielas klāt jaucam
Tā salda kā inde kā kārtējā deva kļūst
Bez tās viss pelēks un pūst
Runā ka citi tā mīlot
Tā ka bez otra pat nespēj dzīvot
Tik daudz ko runā tā NAV tiesa
Bet Tev pieder mans prāts sirds un miesa
/Džeimss Freirs/