Vai tad tā nav? Aita ar zirga galvu ļoti neglīti izskatītos.
Ir kaut kāds tautas teiciens - miers un bērziņš. Bērziņš nu ir. Vai miers arī ir? Nav miera tik tiem dažiem vai pat dažiem tūkstošiem cilvēku, kuri nu bļaustās - kā to varēja pieļaut (viņi, ne jau tie, kas bļaustās), ko darīsim pēc dažiem mēnešiem, jādibina jauna partija? Var jau būt, ka tā arī ir. Jauna partija vismaz sākumā dara ko labu, no tās arī daudz gaida. Šī tauta jau pieradusi gaidīt, un cerība tak mirst pēdējā. Gaidītāji apmirs, tad arī cerība "atdos galus".
Tagad arī runā par dzīvi pēc dažiem mēnešiem. Šodien un rīt nav jādzīvo?
Valstij vēl visu šo mēnesi ir prezidents, kurš it kā pielika punktu oligarhu izdarībām. Punkts bija tik vārdos? Tas bija savdabīgs prezidenta priekšvēlešanu triks? Šim prezidentam vairs nav ko zaudēt. Ja tas nebija tikai iespējamās pārvēlēšanas triks, tad mēneša laikā vēl var ļoti daudz izdarīt. Ne tikai, ievērojot visus tikumus un likumus, arī Satversmi, bet gudri to apejot. Parauga rādītāju te netrūkst.
Jeb visiem apmierināties, nomierināties, klusi sekot visam notiekošajam līdzi, saņemt to, ko paši vien nopelnījuši, turpināt klusi skaļi zākāties par citiem, sevi "izlaižot", jo liktenis tak tā lēmis. Paļauties tam mistiskajma liktenim, visiem būs skaisti un labi, nevienam vairs nevajadzēs teikt - viņš dzīvo labāk kā es...
Kaut kādai revolūcijai, streikam, barikādēm, tak šī tauta nav gatava. Aitai gan šķiet, ka zirga galva viņai labi izskatītos.