Brālis ar savu sieviņu uzdāvināja man grāmatiņu"Mīļajai māsai".Viņš ir mans mīļākais vīrietis un šobrīd arī mans balsts.Mazais brālītis.Tagad izaudzis un kļuvis tik pieaudzis.Sirds vienmēr lūdz par viņu,un prieks,ka lūgšanas tiek uzklausītas.Lasot grāmatu,saproti,cik daudz tajā taisnības.

Cik labi,ka ir cilvēks,
kas mani pieņem par labu esam.
Mātes mīlestība ir mazliet akla.
Māsas mīlestība nekad.

Viņas pagātne saistās ar to pašu,ar ko tavējā.
Jūs pazīstat katru seno dienu taku,
katru strautu un ceļa līkumu.

Kad tu pavēsti par saviem
neticamajiem sasniegumiem
kas vēl nosaka:
"Labi. Es taču teicu,ka tu to vari paveikt."

Dzīvesbiedram nav nekādas vainas.
Bet, lai pārrunātu
sarežģītas ģimenes būšanas un nebūšanas,
ir vajadzīga māsa.

Brāļi un māsas nekad nav pilnīgi vieni,
ja vien viņiem pieejams telefons.

                                  Pema Brauna.