Par piedoshanu...

6. jūn 2011. 15:36

Piedošana nāk veselībai par labu , daudz vairāk nekā teblešu kalni. Nenovīdība ir briesmīga slimība, kas var pat letāla-ja cilvēks savā sirdī uz ilgu laiku ieslēdz naidu pret kādu citu cilvēku. Stāsta morāle ;piedošana nav tikai pareizais ceļs, kā dzīvot, tas ir arī veselīgs veids, kā dzīvot.
1.Sirsnīgi apņemties atbrīvoties no aizvainojuma, lai cik grūti tas arī būtu, lai cik ilgu laiku tam vajadzētu.
2.Neaizmirstiet , ka aizvainojumu jūs organismam var nodarīt lielu ļaunumu. Tas var būt pat nāvējošs!
3.Saprotiet, ka piedošana ir pirmais solis ceļā uz garīgo attīstību.No jums jāplūst labvēlībai, lai tā varētu ieplūst atpakaļ jūsu dzīvē.
4.Ne tikai domājot par piedošnu, bet vingrinieties tajā. Piedot savam ienaidniekiem tagad.
5Lūdziet par sevi un arī par otru cilvēku. Sūtiet viņam pozitīvas domas. Lūdziet Dieva Svētību viņam un lūdziet Dieva piedošanu un Svētību sev.
6.Runājiet par šo cilvēku laipni. Tas palīdzēs atbrīvoties no sarūgtinājama.
7.Pasniedziet  roku cilvēkam, uz kuru esat apvainojies;dariet to ar laipnu žestu, ar draudzīgu rīcību vai pat vēstuli. Tam būs arī  attīrošs efekts.
8.Analizējiet iemeslus, kādēļ šis aizvainojums ienāca jūsu dzīvē. Tas palīdzēs nodrošināties, lai pagātnes  kļūdas netiktu atkārtotas. Džordžs Šins  raksta; Mēs saņemam to ko dodam.Ja dodam naidu, saņemam naidu, ja dodam mīlestību, saņemam mīlestību. Ir tikai viens veidsm ,ka sasniegt iekšēju mieru-atbrīvot sevi no dusmām un aizvainojuma , iemācīties atbrīvoties no naida praktizēt piedošanu. Piedošana nav tikai labvēlība , ko jūs piešķirat citam cilvēkam. Tā ir svarīga aizsardzība, kas nepieciešama jums pašiem. Tā pasargā jūs no rūgtuma un aizvainojuma rūsas, kas spēj sakropļot prātu un dvēseli, lai spētu piedot no visas sirds , ir jāievēro četri vienkārši principi.
1.Pārstājiet tiesāt. Mūsu rīcībā nav visu faktu, lai izteiktu taisnīgu spriedumu, tādēļ vislabāk , to atstāt Dieva ziņā.
2.Esiet saprotoši un iecietīgi . Cilvēki nav nemaldīgi, un mēs visi savulaik pieļaujam kļūdas.
3.Savaldiet savus dzīvnieciskos impulsus, kas liek cīnīties, sist pretim un sāpināt.
4.Vienmēr lūdziet Dieva palīdzību. Dažreiz piedot ir tik grūti, ka paši nevaram to izdarīt. Ir vajadzīga Dieva žēlastība, lai mainītu mūsu prātu un mūs pašus. Dieva žēlastība spēj izskaust par visdziļāk iesakņojušos sarūgtinājumu. Piedošana mūs atbrīvo. Tā dod mums iespēju sākt visu no jauna, nākamajā reizē rīkoties labāk. Piedošana atbrīvo mūs no pārestību , un to , kuram piedot.

Atslegas vārdi: mill0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Dzēsts profils 6. jūn 2011. 18:16

Neaizmirstiet....Runājiet...Analizējiet...Savaldiet..........=nesanāks!

Frēzija v. 6. jūn 2011. 16:52

Piedot, iet smaidošam viņam pretī un saņemt atkal pāridarījumu.....? Ne katram var piedot, ne pie katra pāridarītāja var aiziet ar ziedu pušķi, tiksi nesaprast, mani nenomoka pāridarījums, es vienkārši izsvītroju tādus cilvēkus no savas ikdienas....dzīves un pēc tabletēm nekad neķeros, pieņemu cilvēkus tādus kādi ir, tikai kopējā ceļa mums nebūs.

Autorizācija

Ienākt