Diemžēl tā ir,jo vairāk dzīvoju,jo vairāk saprotu,ka tuvākais cilvēks,kas tevi saprot,kas tevi nenodos,ka tevi mīl un saprot,ir tas ar kuru tu dzīvo kopā.Tā ir sieva.Pārējie ir tie kuriem no manis ko vajag.Pietiek mainīt dzīvesvietu,vai darbu tā pazūd iepriekšējie"draugi".Aizbildinās ar tipa tu tālu dzīvo,nav laika,nav naudas,lai aizbrauktu,biju slims,darīšanas,nevarēju,slims biju.....Tā tie draugi pazūd....Pats mēģinu tikties ar viņiem,bet kāpēc tikai no manas puses ir jābūt iniciatīvai?
    Vai es pārdzīvoju,ka man nav draugu?Nemaz.Dzīve bez draugiem mani ir padarījusi stipru.