....dažreiz gribās sievieti...
mieru nedot neparasts atgadījums,kas vakar mani aizkustināja.....
Pārskatot pastu,kuru izņēmu pastkastītes,dzirdu pazīstamu,aizsmakušu balsi,kurš,no piektā stāva, centās sazināties ar mani.Sarunājoties,uzdevu jaut.,ka iet pa dzīvi....Šis atbild,tā un šitā...., jautāju,kas par vainu...Atbild,motors streiko,es saku, griezies pie ārsta, lai taisa operāciju,bet viņš atsakās,motivēdams,kurš pieskatīs manu sievu,kura, paralizēta,guļ uz gultas vairāk,kā 20 g.
Atsakās no visiem piedāvājumiem.....
Saku,bet ja tu pats aiziesi projām,ko tad....,
kad aiziešu,tad sirds vairs nesāpēs,un nebūs jādomā- jābēdā.....
Šo cilvēku pazīstu vairāk,kā 30 g.
Savas slāpes,ciešanas mēdza slāpēt alkoholā,bāros ar draugiem,bet ne tik lielās devās,ka nesaprastu savu domu gājienu- atbildību....
Uzdodu jaut.,vai viņam negribējās sievieti,dzīves labākajos gados...Domāju,ka bija interese, jo bija vesels un stiprs vīrietis,bet palika uzticīgs savai izvēlētai draudzenei....
Atslegas vārdi: sias un tas17
Santina,par kaimiņa veselības stāvokli nezināju,to uzzināju burtiski vakar,kad pats kritiskā stāvoklī atrodas....
Santina,Tavs vīrs labi izsakās.....,tātad mīl Tevi...
Aivar,apgalvot.....
Galvojums ir tas,ka viņš ilgus gadus dzīvo kopā,un rūpējas par savu Sievu līdz pēdējai dzīves stundai......
Vai tad agrāk par kaimiņu nezināji? Uzticība tiešām ir aizkustinoša
Labs teiciens: Nav svarīgi ar ko es guļu,bet gan ar ko DZĪVOJU!!! Tā saka mans vīrs
un kas var apgalvot, ka tā uzticība bijusi tik liela?.. varbūt tāpat savu *prieciņu* guvis savu reizi, vienkārši to neafišē..