Padomā pirms rīkojies ;)
16. jūn 2011. 19:19
Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās zaudēt pirkstus, sakarā ar neskaitāmajiem lūzumiem.
Kad bērns ieraudzīja savu tēvu, ar sāpju pilnām acīm viņš jautāja :"Tēt, kad mani pirkstiņi ataugs?"
Vīrietis bija tik sāpināts, ka nespēja parunāt. Viņš aizgāja atpakaļ uz savu mašīnu un nikni to spārdīja vairākas reizes. Sašutis pats par savu rīcību...., sēžot mašīnā viņš skatījās uz ievilktajām švīkām. Dēlēns bija uzrakstījis: "Mīlu tevi tēti!"
Nākošajā dienā vīrietis izdarīja pašnāvību."
Dusmām un Mīlestībai nav ierobežojumu. Izvēlies pēdējo, lai iegūtu skaistu, mīļu dzīvi, un atceries šo : Lietas ir, lai tās lietotu un cilvēki, lai tos mīlētu. Šodienas pasaules problēma ir, ka cilvēki tiek lietoti un lietas mīlētas.:(
Atslegas vārdi: dzīve38617
Komentāri (12)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 02:21Man arī saskrēja asaras acīs,kad skatījos filmu "Agrā rūsa","Baltā kleita",bet tas ir tikai mākslas darbs,reāli...
Alise .. 16. jūn 2011. 22:52...šo stāstu zināju, vienalga, asaras saskrēja acīs!
..Cik bieži gan aizmirstam sev tuvos, mīļos...aizrunājoties ar da jebko..un būtībā, pazaudējam tajā pat laikā neatsveramo..
savsem k. 16. jūn 2011. 22:41Aha -nosērijas "asarainie stāstiņi" ....Nelīdzsvarotiem tipiem reizēm tā gadās - bet diemžēl pakarās tikai nedaudzi ..
Artjom X. 16. jūn 2011. 21:51Murgains stāsts... tad jau tēvs bija psihiski slims, nevis dusmas parāva
Zaiga S. 16. jūn 2011. 21:51Tas ir šausmīgi, ka lietas valda pār cilvēku un nevajaga jau tik dramatisku piemēru,arī bēdīgi ka raušam naudu,mantu- pārstrādājamies, bet mīļu vārdu otram pateikt vairs nav laika un spēka. Ar mani bija kas līdzīgs, nē es nevienu nepiekāvu fiziski, bet vienaldzība sit tikpat sāpīgi tikai pa dvēseles stīgām un tad kad nav laika izrunāties paši piedomājam klāt ko otrs domātu , kamērt nonāk pie sāpīga trieciena, lai saprastu kas ir galvenais--attiecības mīlestība.
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 21:14Ja stipri iekarsti,aizej uz auksto dušu.Niknumā padomā par sekām kuram var būt nelabojamas.
Hilda B. 16. jūn 2011. 20:59taa arii ir...tikai pasnaaviiba...tas bija veel lielaaks paardziivojums deelam...un nekaadaa gadiijumaa ne risinaajums...
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 20:44tipisks bābu ņaudiens, jopiķ. pat dusmu parāva.
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 20:43Kāds idiots šito ir sacerējis? Tam laikam bērnu nav. Kaut kāda bērnu psiholoģe laikam, tas tagad modē. Vispār klavieri kompim vajadzētu atņemt uz 15 gadiem par tāda stulbuma kopēšanu.
Tēv dēlam vienmēr iemācīs:
1. braukt ar riteni
2. braukt ar moci
3. braukt ar mašīnu
4. aizvedīs uz meitu māju!
Un par kaut kādu sūda švīku, kaimiņam pa ausi iekrāmēs, bet savu tikai paslavēs.
Dagnija L. 16. jūn 2011. 20:14Bet par šo tēmu runājot---reizēm tiešām viss iznāk spontāni,un ne vienmēr tas beidzas labi---nu mēs jau esam tikai cilvēki,ar visām savām vājībām!!!!
Dagnija L. 16. jūn 2011. 20:12Ak,jē,...nu no kurienes šie šausmu stāsti,pilnīgi raudāt gribas ,...bet nu ir taču dzīvē visādas situācijas!!!
Es te drusku piesavināšos vārdus no šī teksta---PALDIES-!--VĒLĀK ATGRIEZĪŠU ATPAKAĻ--RIKTĪGI LABIE!
Ro T. 16. jūn 2011. 19:22Agresijas sprādziens ar loģiskām sekām. viegli ir noraut dusmas pār vājāko un viegli ir pielikt punktu savai eksistencei. nožēlojami.