...nakts nevienam neatklās....

21. jūn 2011. 13:03

Iziet ar nakti parunāt,
Izkratīt sirdi.
Nakts nevienam neatklās,
Kāds nemiers dvēseli tirda.

Nakts paslēps, uzklausīs,
Vērs zvaigžņu karti.
Nomierinās un parādīs,
Kur rodami atklāsmes vārti.

Dvēselē rāmu mieru sēs.
Sirdī cerību rozes.
Kad modīsies rīta vējš,
Saldi smaržos naktsvijoles.

Nakts aiztecēs viegli, uz pirkstgaliem.
Pāri laukiem, pār ziliem siliem,
Aiz ausmas krāsotiem mākoņiem,
Aiz spalvu padebešiem.

Pļavā rasa uzziedēs -
Nakts raudātās asaras,
Nakts plaukstās slepus noraustas,
Par mani, promejot, raudātas.
/Gundega Salna/

Atslegas vārdi: dzeja dzīve0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

andris d. 18. jūl 2011. 18:22

It visi miletaji
ar menesi naida ik dienu:
grib meness tos  apmirdzinat,-
tie tumsa grib palikt vieni.
                                         (spanu tautasdziesma)

Autorizācija

Ienākt