Krievijas presē Latviju sauc par profašistisku zemi un latviešus par nacistiem. Arī Latvijas krievu prese turpina šo propagandu, klaja naida un valstij kaitīgu ideju paušanu. Kononovu – noziedzīgo slepkavu – atbrīvo no ieslodzījuma un ieceļ varoņa kārtā! Bija iecerēta pat viņa urravīga soļošana 9. maija gājienā, tādējādi ļaujot triumfēt ļaunumam. Gribētos zināt, cik ilgi Latvijas sabiedrība pieņems un pacietīs šo ņirgāšanos un nekrietnos apmelojumus? Vai Tu, latvieti, uzskati sevi par fašistu?
       Arvien biežāk dzirdu krievus sevi dēvējam par atbrīvotājiem un kultūras nesējiem. Par to kultūru visiem tāpat ir skaidrs – tur nav ko lieki muti dzesēt. Un tāpat kā O. Laukmanis no Latviešu Strēlnieku apvienības varu atbildēt, ka atbrīvotāji ir tie, kas palīdz kādai tautai tikt vaļā no naidīga uzbrucēja un pēc tam dodas atpakaļ uz savu zemi. Latvijā notika tikai okupācija. Tiklīdz Krievija atzīs šo faktu, tai būs jāatzīst arī deokupācija un pēc 1949. gada Ženēvas konvencijas jāaicina atpakaļ savi tautieši, lai kopīgā darbā atjaunotu savu Tēvzemi. Šobrīd tā sauktais miers pastāv tikai uz latviešu tautas kaunpilnā pazemojuma rēķina. Partijas «Līdztiesības» Daugavpils nodaļa vāc parakstus, lai pieprasītu tiesības nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās, ko atbalsta arī «Jaunā partija» un «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā». Kādas tiesības?! Jau tā mūsu zemē katram ir iespējams iegūt pilsonību, kas ir nepieļaujami, nepārbaudot lojalitāti.
       Garīgais spiediens ir spēcīgāks par fizisko. Mums vairs nav, kur atkāpties, aiz muguras ir jūra – atliek cīnīties. Šajā gadsimtā vienu reizi latviešus jau sadzina jūrā. 1944. gadā Kurzemes katlā tā bija vienīgā izeja. Ja ļausim krievu «izlēcieniem» ritēt savi gaitu, mūsu mazbērniem nebūs ne tādas Latvijas, ne latviešu valodas. Latvijai būs Prūsijas liktenis. Ir normāli, ja runā par krievisku Krieviju, francisku Franciju, bet, kolīdz pieminam latvisku Latviju, liek klusināt balsi? Vai tas tiešām jau tiek klasificēts kā noklusējams, pat aizliedzams noziegums?
       Latvieti, cik ilgi Tu lieksi un lauzīsi savu pašcieņu, cik ilgi klusējot cietīsi apmelojumus un vērpsi intrigas? Cel galvu un iztaisno muguru! Neatdosimies ne Vasjam, ne Džonam! Latvija – lai arī kāda, tomēr mana Tēvzeme. Labākas man nav.

Ilze Liepa,
Latvijas Kultūras akadēmijas studente
2000.g.
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/19_47maijs/lapa5.htm