Kas gan bija viņa otrais upuris? Pēc dīvainās mistiskas sakritības viņas vārds arī sākās ar burtu "I" -Ita. Viņa, tāpat kā Ina Tambijevna, rakstīja dzejoļus un aizrāvās maģiju, īpaši melno. Iespējams, par iemeslu bija viņas smagā slimība. Vienu laiku viņa pat gribēja kļūt par teroristi, lai mirtu cēlas idejas vārdā. Jankovskis centās neafišēt viņu attiecības, jo Ita bija daudz jaunāka. Pēc attiecību pārtraukšanas ar Inu dzejnieks centās izvairīties no jauniem sarežģījumiem. Bet pilsētā tik un tā sāka izplatīties baumas par jaunu rakstnieka upuri. Kad Ina ņēma galu, neviens nešaubijās par traģēdijas vaininieku.
Pastāv leģenda, ka tieši pirms nāves -1924.gadā, Jankovskis pēkšņi piepacēlās no gūltas un iesaucās: "Vai tiešām tā ir viņa?" Kam bija domāti šie vārdi -Inai Tambijevnain vai Itai Ļvovai -tā arī palika noslēpums. Jankovska dzīvē bija pārāk daudz sieviešu -skaistu, gudru, traku... Bet neviena tā arī nepadarīja viņu laimīgu.