OJĀRA RUBEŅA slepenais ierocis

1. jūl 2011. 12:35

   Publicēts 2000.g.

   Lai gan šogad jau ir deviņi gadi, kopš Latvija juridiski skaitās neatkarīga valsts, ne Latvijas tā saucamiem valstsvīriem, ne tiem, kas sevi dēvē par «radošo inteliģenci» nav ne mazākās sajēgas par principiem, uz kuriem balstās valsts drošība, ne arī par to kā daži valsts informācijas līdzekļi turpina psiholoģisko karu pret latviešu tautu, mēģinot graut tautas tikumību un latviešu augstos morālos principus.
       Par to, ka Latvijas patrioti joprojām met civilokupantu pastkastītēs lapiņas, kurās aicina tos atgriezties etniskajā dzimtenē, par to, ka 8. maijā Rīgā dažviet bija izkārti karogi ar sēru lenti, un par daudzām citām nacionālpatriotu aktivitātēm var uzzināt tikai no krievu valodā iznākošās preses, jo latviešu valodā iznākošā prese cenšas iestāstīt, ka latvieši ir samierinājušies ar to, ka kolonisti ir kungi mūsu dzimtajā zemē.
       «Nodod nacionālistu policijai, un tur tev par to vēl pateiks lielu paldies» – ar tādu virsrakstu 6. aprīļa avīze «Čas» aicina civilokupantus ziņot par patriotu aktivitātēm drošības policijai. Nu, bet ja runā par SAB un drošības policijas cīņu pret patriotiem, tad viņiem tā ir tādā mērā iepatikusies, ka tie, pretēji Rīgas domes aizliegumam, pieļauj civilokupantu piketu pie Brīvības pieminekļa 16. martā leģionāru gājiena laikā. Protams, ka daudzskaitlīgie SAB un drošības policijas darboņi varēja bez lieka trokšņa aizvākt aizliegtā piketa dalībniekus, taču cerēja, ka varbūt kādam neizturēs nervi un tas iekraus kādam civilokupantam pa pakausi, tādējādi dodot darbu veselai liekēžu armijai – izmeklētājiem, ekspertiem utt. Protams, pret provokatoriem, kas pieļāva nesankcionēto civilokupantu piketu 16. martā, nekādas lietas netika ierosinātas.
       Toties pret Latvijas radio, kam lieli nopelni tautas saliedēšanā atmodas un barikāžu laikā, O. Rubeņa vadītā Latvijas radio un TV padome sākusi īstu karu, lai samazinātu radioklausītāju skaitu. Lai realizētu šo netīro mērķi, par radio ģenerāldirektoru tika iecelts Dzintris Kolāts, kurš, izdabājot savam šefam Ojāram Rubenim, lai samazinātu valsts radio klausītāju skaitu, izmantoja latviešu dabīgo riebumu pret homoseksuālistiem un par vadītāju vienīgajam raidījumam, kur notiek dialogs ar klausītāju, iecēla pedarastu Streipu. Ar amerikānisku lietišķīgumu Streips ķērās pie uzdevuma un nu jau panācis, ka, ja arī kāds jaunietis piezvana viņam uz raidījumu, tad vienīgi, lai apjautātos, vai Streips ir aktīvais vai pasīvais pedarasts. Lai pārliecinātu savu šefu Ojāru Rubeni, ka viņam izdevies Latvijas radio pārvērst par pensionāru radio, Streips veica pārbaudes testu – uzaicināja uz saviem raidījumiem TV zvaigzni Baibu Sipenieci un 19. maijā arī pašreizējo nacionālo varoni un meiteņu elku hokeja komandas kapteini Hariju Vītoliņu, un notika brīnums – abos gadījumos ne tikai neviens jaunietis nepiezvanīja, bet arī cilvēki vidējos gados. Mani tas vēlreiz pārliecināja par latviešu jaunatnes augstiem morāles kritērijiem: viņi labāk cieš klusu, nekā kontaktējas ar saviem elkiem, izmantojot pedarasta starpniecību.
       Nezinu, ar ko latviešu tauta tik briesmīgi sariebusi Ojāram Rubenim, ka viņš piespiež to skatīties uz K. Streipu ne tikai Saeimas un prezidentes vēlēšanu laikā, bet arī Renāram Kauperam uzstājoties Stokholmā.
       Nezinu, vai ārsti, kas ārstē paaugstinātu asinsspiedienu un citas slimības, ko izraisa piespiedu skatīšanās uz pedarastu, maksā kādus procentus no saviem ienākumiem O. Rubenim, bet tas, ka daudziem morāli tīriem cilvēkiem skatīšanās uz pedarastu bojā veselību, ir fakts.
       Streipam ir teicama reakcija, ko viņš izmanto, lai pārtrauktu radioklausītāju pusvārdā, ja tas sāk runāt par nacionālām lietām.
       Vairākas reizes Streips mani ir tā aizkaitinājis, ka knapi noturējos, lai neielēktu mašīnā un aizbrauktu uz Doma laukumu un ar 46. izmēra zābaku kārtīgi neiespertu pa sēžamvietu.
       Šķiet, ka ar sēžamvietu domā tie valstsvīri, kas sūkstās par tautas novecošanos un zemo dzimstību, bet neredz postu, kādu nodara perversā dzīvesveida sludinātājs K. Streips.
       Krievu valodā izdotā «Spiegošanas enciklopēdijā» var izlasīt, ka 1995. gadā ASV prezidents Klintons ir aizliedzis homoseksuālistiem pieeju slepenai informācijai, jo šī seksuālo izdzimteņu kategorija ir egoistiska un viegli svešvalstu dienestiem uzpērkama. K. Streipa egoismu raksturo fakts, ka vairāku gadu garumā viņš ne reizi nav ļāvis raidījumu vadīt talantīgajai žurnālistei Loretai Bērziņai, jo zina, ka tādā gadījumā viņš tiks izkonkurēts.
       Latviešu jauniešu jūsmošana par to, ka hokejā Latvija sagrāva Krievijas izlasi, pierāda, ka jaunatne mums ir patriotiska, taču, dzīvojot krieviskā vidē starp civilokupantu vairākumu, šim patriotismam ir grūti un bīstami ikdienā sevi apliecināt ar ārējām izpausmēm, tas jāslēpj sevī.
       Tad varbūt iekšlietu ministram M. Segliņa kungam vajadzētu pārorientēt savus padotos, lai nevajā, kas met lapiņas civilokupantu pastkastītēs, bet gan tos, kas grib uzspiest latviešu jaunatnei perversu domāšanu un perversu dzimumdzīvi.

U. Freimanis,
bijušais lidotājs
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/22_50junijs/lapa4.htm

Atslegas vārdi: polītika3021

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt