forši....īpaši par to skudriņu

Rāpo maza maza skudriņa pa
ceļu. Rāpo, rāpo, līdz nonāk līdz
dzelzceļa sliedēm. Skudriņai
tas nav šķērslis, un Viņa sāk
rāpot tām pāri. Pārrāpo pāri
vienai sliedei, sāk rāpot pāri otrai. Gandrīz jau tikusi pāri,
bet te pēkšņi nāk vilciens, un
nobrauc skudriņai pakaļu. Nu
ko, rāpo skudriņa gar dzelzceļa
sliedēm uz staciju, varbūt tur
tā pakaļa atradīsies. Viņa aizrāpo līdz stacijai un skatās...
ārprāts tur tik daudz pakaļas.
Skudriņa nu sāk meklēt savējo.
Paņem vienu, paskatās, nav
īstā. Paņem otru, arī nav īstā.
Te pēkšņi nāk vilciens un nobrauc skudriņai galvu.
Morāle ir tāda, -lai
grābstoties gar citām pakaļām
mēs nezaudētu galvu!!!

no citas puses, tas ir kā, kuda i shto bāzt? tā kā arābi to dara, no labās uz kreiso sagaidiit nevareeju Uraa

pareizi uztvēri

...nu jauks joks (dzirdeets), bet pie sveetdienas ...OK...
Viņa: Es varu tev ticēt?
Viņš: Nekādā gadījumā!
Viņa: Sitīsi mani?
Viņš: Protams!
Viņa: Skūpstīsi mani?
Viņš: Nē, kā tev kaut kas tāds
varēja ienākt prātā!!!
Viņa: Tu mani kādreiz esi
krāpis?
Viņš: Protams.
Viņa: Tu mani mīli?
Viņš: Pat nedomā par to!
Viņa: Varbūt man aiziet?
Viņš: Uraa, beidzot. Es jau vairs
nevareeju sagaidiit!!!

tad skaties no citas puses

joki mazs!