Visā pasaulē cilvēki sapņo par
laimi. Jau senās pasakas stāsta
par laimes meklētājiem. Laimi
mēs vēlam un laimi lejam.
Tomēr katram ir sava laime,un
otram tā nederēs,to nevar pielaikot,nevar ne atdot,ne
aizdot un,reiz pazaudētu,grūti
būs atgūt.Pats galvenais, ko
vajadzētu saprast: laime ir
izjūtas, nevis lietas. Īsta laime
ir nonākt saskaņā ar sevi. /Lija Brīdaka/
visu nakti gulēju caurā miegā, jo pie atvērta balkona durīm, cauru nakti, pakšķēja lietus. Pat visas nakts garumā atceros sapni, tas bija daudzsološs ar jaukiem momentiem pārsātināts. Pamodos spirgts un jautrs, -arī tas ir laimes mirklis uzsākot šo dienu pozetīvā...:)
Uuuuuuuuuuuuuu....Laime kur Tu kavejies?!!!
Nu re............tas pats, kas ar sapņiem - katram savi!
...riktīgs sviests.., paņemšu tādu palielāku karoti lai to putru apmaisītu, lai tā nesabiezē pirms laika....;)
izsenis ir teiciens -vecs zirgs vagu nebojā...
Kur nu vairs pie meičām? Tie ūdeņi ir aiztecējuši,ja nu kādai vecenei vēl varu ielikt to stīvo....
...man jau nu gan varēji nelielieties, kur tu slēp savu laimi...., ar šo pēkšņo atklājumu, pie kādas meičas teciņiem būtu devies...;) Nu bet es jau tieši tāpat būtu darijis...:D
:)....