Izkāpt ārā no ierastās dzīves rāmjiem un šī bezgalīgā cikliskuma prasa lielu drosmi. Jābūt gatavam uz to, ka apkārtējie tevi nesapratīs un uzskatīs par dīvaini. Bet dīvainim šajā sabiedrībā nav viegli dzīvot, tieši psiholoģiski vairāk, nekā fiziski. Kad tava iekšējā būtība ierauga šīs patērētāju sabiedrības nejēdzības un manipulācijas ar tevi, tad patiešām rodas domas kā izkāpt no ierastās dzīves rāmjiem. Te būs stāsts par kādu puisi kurš vairāk vai mazāk to ir uzsācis http://www.savadak.lv/ Welcome to the Club :)

Iespejami MASAD 2 sadarbibas partneri.

Sirsnīgā un patiesā ticībā Dievam.Tad katra diena ir neatkārtojama,un rutīnas vispār nav,adrenalīna arī pietiekoši.To nevar līdzināt ne ar pasaulīgo dzīvošanu,ne reliģisko ākstīšanos.

Nuuuuuu tad lai izdevies Tavs sapnis!  

Aha, tūlīt un tagad.  
Man sax labāk, piano ar nav ne vaina, bet sax dvēseliskāk.
Es "atslēdzos", eju sapņot par puišiem ar magoņainiem šortiem!  
Jaukus sapņus!

Ai, viss tik sarežģīti un komplicēti...!   Biju es uz Latviešu mīlu 4ru stundu garumā, ironiski...jā, jautri...nē, drīzāk skumji.
Grūti teikt vai esmu attapīgs, Tūlīt pārbaudīšu Tavu ieteikumu neatejot no datora!  
Vai Tu nevēlētos tikties ar mani un paskaidrot man klātienē, kā realizēt Tavu ieteikumu? Es Tevi ar saldējumu sacienāšu!?

Un vispār, kas Tev labāk piano vai sax?  

Ahā, Tu no tiem, kas visu saprot burtiski. Nu gan jau Tu saprati, ko gribēju teikt, tie bija uzskaitījumi, par dažādībām. Labi, tagad vasarā teātros pārtraukumi, bet pamēģini aiziet kādreiz uz kādu Jaunā Rīgas teātra izrādi, ir labas... Jā, stulbi jau būtu, ja mestos klāt cilvēkiem un, tipa, intervētu bezmaz..., bet, rakstīdama ar domu, lai mēģini tikties ar citādiem cilvēkiem, nebija domāts saistībā ar teātri. Gan jau ka esi attapīgs un pats izdomāsi, kā komunicēt ar nepazīstamiem, vai mazāk zināmiem. Jā, varbūt, ka dzīves kvalitāte no tā nemainīsies (neuzlabosies), bet būs citādāk.
(forši, ka nepatīk puķainie šorti, man ar tie liekas stulbi, ja nu vienīgi ar magonēm        )

Romīti, rotenieks plosās pa Cēsīm, līdz manīm tas vēl nav nonācis, tā kā turi kanti un neatdod visu podam!  

Labi! Lai arī iepriekš nekad neesmu iepazinies teātrī, varbūt ieteiksi kādu aktuālu izrādi, kuru noskatoties es iegūšu iespēju pakomunicēt ar cilvēkiem no citas vides?
Liekās gan nedaudz dīvaini, ja es kadam pieslēgšos, teiksim ar jautājumu, ko Jūs sagaidat no šīs izrādes?
Puķainu šortu nekad nav bijis, ir tieši rūtaini. Tev liekas, ja nopirkšu jaunus ar jaukām magonēm pa visu gurnu viss varētu kvalitatīvi iemainīties? Varbūt Tev taisnība, būs jāpierod pie svilpieniem no garām braucošām sieviešu vadītām automašīnām!  

Comi Noto,ja Tev jāpļūta,tad iedzer oglīti un liecies uz auss. Ar labu nakti!

     es jau teicu, ka nav viegli. Nu re, pats Tu atbildēji uz jautājumiem...nevēlēšanās apzināties un kontrastu trūkums. Varbūt tīri praktiski izmaini tos   (nu pamēģini mixēt bumbierus un vīģes   ) Pamēģini tikties ar cilvēkiem ārpus savas pierastās vides, apmeklē (nezinu, ko apmeklē, tāpēc atkal tikai teorētiski) nevis kino, bet teātri, nevelc puķainos šortus, bet nopērc jaunus rūtainus... (tīri praktiski)  

Nu re...šķiet, ka visi ir nepārspejami spēcīgi teorētiskajās zināšanās, bet neviens nezin, kā tās pielietot praksē!  
Nea, dzīve man pilnīgi noteikti nav apnikusi...un es nesmu pārliecināts, ka vispār kaut kas ir apnicis. Varbūt tā ir nevēlēšanās apzināties to, kāda dzīve ir patiesībā, to kādi cilvēki ir patiesībā, bet varbūt vienkarši kontrastu trūkst.

Protams un savienojumā vēl ar vīģēm, zin', cik daudz izvēļu    
Jā, ar praktiskiem piemēriem tā pagrūtāk, kā parasti   Kas Tev tieši apnicis? Pati dzīve, vai tas, ko Tu dari, vai kā?
Patīk mūzika!

Romis Ezis, šķiet metabolisms Tev kādu brīdi ka jau pametis!  

Vai tu uzskati ka tā ir izvēle, ēst bumbieri svaigu, to uzcept, uzgrilet vai izvarīt?  

Nu labi, ar teoriju būtu tā ka skaidrs, bet varbūt kādu piemēru no dzīves-pratkiskās!?  

Tev spiediens uz pavēderi,nolaid ikrus un viss nostāsies savās vietās!!!  

Jā, izvēles brīvība un ja ir izvēle, tad nevar būt viens un tas pats.

Tu domā, ka labāk, lai cilvēks sevi iedzen kompleksos un neirozēs ar to, ka neko nevar, nekā mainīt attieksmi?   Mainīt attieksmi jau nemaz arī nav tik viegli.
Viegli mainīt apstākļus, forši! Nemainot komforta līmeni pat uz labāku nē?  

Es neteicu, ka negribu bumbieri, bet to, ka tagad gribu vīģes. Tā ir izvēles brīvība nevis bezgalīgi atvasinājumi no kaut kā viena.