Nav klusuma uz pasaules šīs
Tik miruši kliedzieni tur tālumā
Kaut kur.
Vai tumsā aiz loga,
Vai miegainā sapnī.
Tikai miruši kliedzieni piekliedz pasaules klusumu.
Tur tālumā - tur tumsā -
Tie sāpju un baiļu pilni,
Bet varbūt pārpilni prieka?
Bet visapkārt miruši tie kliedz!
Tik skaļi un spalgi - miruši un dzīvi!

Tur tālumā joprojām miruši kliedzieni -
Pēc labākas dzīves un pārtikušas maizes tie kliedz.
Kliedziens pēc tālākās zvaigznes,
Kas mūžam ir gūta,bet neiegūta!
Kliedziens pēc slavas un tuksneša sāpēm...

Miruši kliedzieni kluso pasauli pilda!
Miruši tie no sāpēm un laimes -
No sapņa reiz sapņotā,
Bet mūžam nepiepildītā!

Dvēsele kliedz,
Lūz,lai atbrīvo to!
No mirušiem kliedzieniem
Tai brīvai būt...