Pēkšņi apjaut,
Ka esi palicis viens.
Bez tēva mātes un pajumtes.
Kur iet?
Ko darīt?
Nezinu es.
Man bailes no tumsas un vienatnes,
Un nezinu,
Kas notiek uz pasaules.
Man gribas kliegt aiz sāpēm
Un neziņas,
Kad atceros esošās atmiņas...
Ir sabrucis tilts,
Ko pats biju uzcēlis,
Tas bija domāts priekš manis,
Ģimenes un kopējās nākotnes...
Man vairs nav neviena
Uz šīs pasaules.
Esmu palicis viens,
Bez Teva,mātiens,
Bez Teva,mātes un pajumtes..
Atslegas vārdi: dzeja18356