1.diena
Izbraukšana (Rīga-Tartu-Otepē)

Soma jau sakārtota. Jau iepriekšējā vakarā. Naktī, precīzāk. Lietas cilātas un pārcilātas, prātā pārdomāts absolūtais minimums un iespējamais maksimums. Joprojām satraukta, joprojām samulsusi.
Modinātājs. Acis atvērtas. Tagad ātri, ātri, ātri. Rīgas ielas pilnas klusuma, noskatās vienaldzīgi uz mani joņojošu uz Operas namu – tur buss gaidot. 7 jāizbrauc – tā teikts atgādinājuma vēstījumā pirms pāris dienām. Jau septiņi, bet es joprojām joņoju, satrauktu skatu pulksteņa ciparus ganot.
Nobijusies. Tik daudz cilvēku. Tādi nopietni. Ar šiem cilvēkiem būs jāpavada kāds laiks kopā. Apjukums pilnīgs. Baiļu kamols kaklā. Ko es te vispār daru? Atvadas. Rokas trīc.
Zirgi lēni pārvietojas no stāvlaukuma busa vēderā. Vēders busam izrādās ietilpīgs, pārsteidzoši, bet tajā sāns pie sāna var sadzīvot veseli 15 zirgi – nu būs dokumentāls arguments dusmīgajiem šoferiem, kuri iebilst, sakot, ka zirgam busa vēderā vietas nav. Ir. Un daudz ir.
Ceļš sākas, buss dūc, acis aizveras, klusas sarunas apkārt, vieglas brokastis kaut kur pie Valmieras, atkal busa dziesma, viegls hop pāri robežai un nu jau Tērbatas torņi piemiedz savas stikla acis.
Joprojām apjukums, joprojām mulstu no nepazīstamu cilvēku daudzuma. Ieelpa pilsētā, parka ēna, akmeņu ritms, vēl viena ieelpa – starts. Kā zalktis cilvēku rinda cauri pilsētai slīd – Gatī (grupas vadītājs) izrādās rit Susaņinu asinis – izlīkumojam no pilsētas uz nepareizā ceļa. Ceļš ir ceļš, tāpēc formāli pareizais netiek meklēts, bet turpināts uz priekšu, tikai uz priekšu uzsākot turneju pa mazpilsētu veikaliņiem. Pirmā grants un esiet sveikti igauņu kalni! Zināju, ka tie tepat kaut kur ir un nu tie iznāk lepni paceltu galvu ar vieglu izbrīnu acīs raugās uz bariņu laužu, kas mēģina viņos ar dažādu veiksmes pakāpi uzrāpties. Un kalnu ielokā ezers ievilina, pirmā sviedru deva tiek atstāta tur un turpat pirmajā ceļa sapulcē piesakos, ka varu vakariņas palīdzēt gatavot un kā izrādās kļūšu par saimnieci uz vairāk nekā vienu vakaru.
Kalni, kalni, kalni. Šķiet Otepē apkaime ir igauņu kalnu konferenču vieta un tieši šobrīd notiek kārtējais kongress. Skaists ceļš, ar pārsteigumiem kā konfektēm pilnām kabatām. Lidojums. Kā skrejputnam cauri mežiem un laukiem. Elpu tik nepazaudēt. Vakars noķer kalna galā mazliet trīsošām rokām. Ezera valgme tur lejā un pavisam viegla pamiglas sagša. Laiks māju būvēt. Saldus.

dist. 73 km
laiks 4:23 h
max. 50,5 km/h