Vārdam "piedod" ir maģisks spēks, par kuru mēs pat nenojaušam, jo ar laipniem vārdiem un piedošanu reizēm var panākt vairāk, nekā ar rupjību un dūrēm. Tikai pie tā nepiedomājam un bieži tiek sastrādātas muļķības, tieši neapdomības dēļ. Prast piedot, tā tomēr ir māksla!

Reizēm apzinies savu vainu, bet grūti ir pārkāpt slieksni, kas šķir no konflikta, un pateikt vienu vienīgu vārdu - piedod. Ir gadījumi, kad esam saņēmuši no cilvēkiem ļaunus vārdus un pat sitienu pa seju, un viņi ir aizmirsuši atvainoties. Tādu ir daudz! Ir grūti būt labam pret kādu, kurš tīši dara ļaunu. Bet kādam ir jābūt pirmajam un jāsper solis uz priekšu, lai iedrošinātu pateikt šos vienkāršos, bet neparastos vārdus: "Lūdzu piedo!"

Ir grūti atzīt savu vainu, ja esi kļūdījies vai rīkojies nepareizi, un, vienmēr mēģina sevi attaisnot, tiek meklēts vainīgais, bet tas nav risinājums. Jāprot saskatīt savas kļūdas un jāprot tās atzīt! Tas ir drosmīgs un godīgs gājiens.

Nekad netiek padomāts par sekām, risinot kādu noteiktu jautājumu, ar fizisku izrēķināšanos, par to tiek aizmirsts. Tikai pēc tam tiek domāts par to,ka viss varēja beigties citādāk, kad ir jau par vēlu, jo kāds ir aizvainots vai piekauts.

Sākt pirmajam, pārvarēt lepnumu un neuzskatīt to par pazemojumu, atvainoties un paspiest roku, sakot: "Atvaino, ir noticis pārpratums." Taču tajā brīdī par to neviens nedomā, jo domas ir aizņemtas ar esošo situāciju, kā izvairīties no "kreisā āķa".

Aizmirstam piedomāt pie savas rīcības un vārdiem, kas reuizēm sagādā nepatīkamas situācijas. Var ieinteresēt cilvēku ar laipniem vārdiem, jo, izdzirdot vārdu "piedod" vai "atvaino", arī pretinieks būs novirzijis domas no nevēlamas rīcības.

Manuprāt, lūgt piedošanu, tā ir cēla rīcība , bet gļēvulība, risinājums ar dūrēm - muļķība. Jo piedot ir skaistākais darbības vārds par darbības vārdu sist.