Latvieši esot dziedātāju tauta. Dziedot priekos un bēdās. Vispārējie dziesmu svētki gan ir vieni kopēji un reizi pa vairākiem gadiem.
Kapu svētki gan ir katru gadu. Jūlija beigās un visās kapsētās. Daudzās.
Kad pirms vairākiem gadiem kapus sabužinājusi, lai citiem prieks tos apskatīt, gāju prom, satiku kādu, kas vaicāja - tu nepaliksi uz kapusvētkiem, un atbildēju - šito tusiņu es neapmeklēju, mani laikam nesaprata. Pie sevis gan jau nodomāja - neciena mirušos. Kas ir cieņa? Cieņas izrādīšana ir tā, ka reizi gadā apmeklē kapus, satiekot tuviniekus, senus paziņas? Tērē savu laiku, lai sastaptu radus, kurus citā laikā nav ne vēlēšanās, ne laiks satikt. Un kapu jau uzposuši piederīgie. Kaut reizi gadā, bet cieņu izrādījuši. Vai tā cieņas izrādīšana, nav izrādīšanās citiem, ka pats sevi cieni? Ja es neizrādu, tad es necienu sevi un mirušos vēl mazāk? Latvieši ir naski uz izrādīšanos. Tik kapi nezin kāpēc aizaug.
Atslegas vārdi: tā ir559
Varbūt kādā malā tā arī ir izrādīšanās, bet ne vienmēr....Dzīve taču izmētā cilvēkus kur nu kuro- ne visiem sanāk apciemot savus mīļos aizgājējus vairākas reizes gadā, taču- uz kapu svētkiem cilveki saņemas - un iet , gan pie mirušajiem, gan , jā-- arī radus sen neredzētus satikt. Kas tur slikts, ne visai saprotu..Tapat par to kapu aizaugšanu- arī nevar tā , ar nopūtu klātpieliktu - lai emocionalak skan, teikt, ka kapi nu tā arī aizaug... Mežā kapi Rīgā, gan 1., gan 2.--- kopj cilvēki , iet un uzpasē... vīram tētis Valmierā guldīts kapos- tur arī- cepuri nost, tīrs un kārtīgs viss..
Tā ir tradīcija, kuru nav jāuztver kā izrādīšanos, atkarībā kā to traktē. Tā ir vnk piemiņas un atkal satikšanās vieta garu līmenī... Un radu starpā tikšanās moments...
Par to izrādīšanos es pilnīgi piekrītu,īsta latviešu nacionālā īpašība.
kapu svētki...pa manam ir tāda kopā sanākšana visiem radiem kaut reizi gadā......vairāk arī nekas