2.diena
Otepē-Valga/Valka-Gaujas krasts

Pirmā pamošanās, joprojām apjukums. Tur lejā ezers ar rīta valgmi acīs un lapsas soļi tepat līdzās. Pirmais smaids – zirgi pļavā sagūluši visi rātnā rindiņā. Jāmodina arī tie un hop jau atkal igauņu kalni klusi plaukstā smej. Izvairīties no lidojošajiem slēpotājiem un iekosties veloceliņam astē. Sajust kā saule izlej visu sevi man pār pleciem. Izkausēt sevi saulē. Iekausēt sevi asfaltā. Sajust elpas ritmu. Un rudzu lauku vidū pils sarkaniem torņiem, pārsteigtām glāžu acīm. Stāsts par rudzu grāfu, kuru izvadīja 3 km gara zemnieku rinda. Un tad jau robeža klāt, ieelpa, izelpa, ieelpa, izelpa – pāri robežai turp un atpakaļ, upes glāsts, kraukšķu kaste un, re, jau plūškoki pie Valkas-Rīgas ceļa atrod savu vietu. Ceļš mežos vilina, saule vakaram roku atdevusi, nekveldē. Mierīgs, rāms ceļš līdz upei un ugunskura dūmos vieglas sarunas. Sāku pierast pie cilvēkiem un odu orķestra pavadījumā sapņu laiks klāt.

Dist. 63 km