Pilsētas bruņinieks, spožās bruņās ar Mishelin zābakiem kājās, slīd cauri pilsētai savu Dulsineju neredzēdams. Pacelts sejas sargs lai ieraudzītu tieši sev domāto televīzijas torņa milzi. Sančo Pansa līdzās klumburē, invalīda ratiņu riteņus griezdams, acīs spīts panākt savu kungu, apdzīt padarīt par kalpu. Mūsdienu pasaules paradokss, vājākais kļūst par sliktāko. Mācību stundās tiek mācīts necīnīties, galvenais laicīgi piezvanīt īstajam dienestam. Un lai ko bruņinieks darītu, tieši viņam domātais televīzijas torņa milzis sejā smiesies.