Jauna meitene ir atstāta mājās viena pati. Gandrīz viena pati, jo viņa palika kopā ar savu lielo un pūkaino haskiju, Lordu, kas viņu aizsargātu no visa un visiem. Kad pietuvojās nakts, meitene aizslēdza visas durvis un centās aizslēgt visus logus, bet viens logs nepadevās viņas spēkam. Tā kā tas logs atradās otrajā stāvā, viņa atstāja to neaizslēgtu. Noraizējusies, viņa tomēr devās uz gultu, zem kuras, jau ierastajā vietā snauda viņas uzticamais aizstāvis, Lords.
Nakts vidū meitene pamostas no dīvainas pilēšanas, kas nāca no vannas istabas puses, nepievērsusi īpašu uzmanību, viņa nolaida roku zem gultas, kur tā tika kā ierasti nolaizīta. Sajutusies droša, sava mīļākā suņa klātbūtnē, viņa iemiga. Lai vēlāk pamostos tā paša iemesla dēļ. Kaitinoša pilēšana. Viņa nevēlējās kāpt ārā no gultas, jo prātā iešāvās nodrāztās šausmu filmu klišejas, kas, pašas par sevīm dumjas būdamas, tomēr uzdzina šermuļus. Viņa nolaida roku un saņēma jau ierasto slapjo sveicienu. Pēc pusstundas viņa atkal iemiga.
Trešo reizi viņa pamodās stundu vēlāk, uz modinātāja ciparnīcas mēmi tikšķēja jau trešā nakts stunda. Viņas pacietības mērs bija pilns un, neizturējusi nemitīgo pilēšanu, viņa sadūšojās un devās uz vannas istabu. Tuvojoties vannas istabai pilēšana kļuva skaļāka. Ienākot istabā, viņa ieslēdza gaismu. Meiteni sagaidīja šaušalīgs skats; no dušas aizskaru stangas karājās viņas suns ar pārgrieztu rīkli, asinīm lēni pilot vannā. Šokā viņa pagriezās pret spoguli, uz kura ar asinīm tika uzmālēti vārdi „ARĪ CILVĒKI PROT LAIZĪT”.