Cik cilvēku spētu izturēt?
Nezinu....
Bet tas ir ļoti smagi!

Galā tikšu! SirdE sāp.

Vai tiešām par smagu.

Labāk jau tomēr neko savā prātā neskaidrot un nedadomāt cita vietā- bet daudz vērtīgāk būtu - izrunāties un noskaidrot patiesību..

Tā nav TĀDA situācija...  

Jebkurā situācijā viens būs cietējs, bet es tomēr par to godīgumu. Tulkot klusumu, tā ir sava veida fantāzija......vai nebūtu pareizāk.......tad pajautāt.

es zinu patiesību ............. tikai to kas attiecas uz mani ............... kam man citu patiesības ?

Tajā brīdī stājas spēkā godīgums pret sevi - to klusumi iztulkot ne tā, kā gribas, bet tā, ka pareizi...  

Ārija, "daiļrunīgs klusums" .....tur vairs nav godīguma, bet runa bij par to.

Nav noslēpums arī, ka klusums mēdz būt visai daiļrunīgs...

Godīgums vienmēr ir bijusi godājama lieta, tikai ne vienmēr pie godīguma tiks izsludināta patiesība, godīgs cilvēks nemelos, izvērtējot izteiktās patiesības sekas, bieži tiek pieņemts lēmums, apejot melus....vienkārši noklusēt. Nav noslēpums, ka ik viens no mums reizēm tieši tā arī rīkojas.

Laikam gan, Maija! Tik jau ļoti gribas atrast alternatīvu skaidrojumu, jo tas, kas pats acīs lien, nepavisam nepatīk!    Un, ja izdosies ar to alternatīvu, tāpat taču zināšu, ka tas ir tikai pašapmāns.
Cik garš, tik plats...

Visgrūtāk jau ir būt godīgam tieši pašam pret sevi...

Godīgums dažreiz ir kodīgs ..., un atkožas kā reiz savam saimniekam ...
Skumji , bet - fakts .

Lai cik nesmuka, smaga un nejauka arī nebūtu- patiesība ir un paliek patiesība - kāda nu kurā situācijā tā ir. Un - kāda nu kuram tā ir. Manuprāt, tās zināšana dod iespēju, dod izvēli, tajā laikā , kad meli un nepatiesība- liedz pieņemt kādus nekādus lēmumus.Mēs visi spējam uztvert un apzināt patiesību, tikai cits jautājums- cik patīkami vai nepatīkami ir secinājumi pēc tās un cik patīkami vai nepatīkami lēmumi ir jāpieņem pēc tam, kad zini kas un kā.

Ne par ko jau nebrīnos. Tikai skumstu...  

Ārija, nebrīnies ka tava patiesība kādam citam tāda nešķitīs, ja nav kopsaucēja!!

Varbūt arī sirdsapziņas... Vai vienkārši apziņas.

patiesība ka sirdsapziņas balss?
jo katram jau sava patiesība..

Dažreiz neizdodas. Neviens jau neko NEPASAKA. Bet, ja pati saproti? Un nekur no tās saprašanas nevari aizbēgt?