Nāc man līdz - iesim naktī!
Kur aicina mūs ezers -
Sudrabbaltā mēness apspīdēts.
Kur orhideju smaržas laiva gaida mūs
Un sauc mūs savās maigās skavās.
Mēs slīdēsism pār spoguļgaišo ezeru
Un dzirdēsim kā nakts mūs uzrunā,
Kā lakstīgalas pogo mēnesgaismā baltajā
Un sienāži mums savas stīgas spēlē.
Nakts mūs apbērs ar pērļu pūderiem
Un mūsu sirdīm mīlēt liks.
Lūkošos es tavās acīs skaistajās
Un pratīšu bez vardiem runāt es.
Es piespiedīšos tev pie sirds
Un dzirdēšu kā tava mīla dzied.
Mēs aizmigsim orhideju laivā,
Kas lakstīgala nodziedās šūpuļdziesmu.
Mēs pamodīsimies rītam austot,
Siltā,saulstaru vītā šūpulī.
Saule mums smaidīs un putni vīteros,
Mēs slīdēsim pār mirdzošo ūdeni,
Dosimies atpakaļ ikdienā,
Bet zināsim vienmer,
Ka ta bija mūsu labākā nakts!