Kas par mērķi izvirza iegūšanu,vienalga,vai tie garīgi vai materiāli labumi,tas sāk steigties un pat nepamana,ka mērķis virzās kopā ar viņu,t.i.,vēlamo viņam nekad nepanākt.Bet,ja viņš ko dabū,tas vienmēr nav kārotais-viņa vēlmes pieaug proporcionāli steigai,kamēr ķermenis skrējienu pārtrauc ar savām slimībām,lai cilvēks beidzot atrastu laiku padomāt.              Lūle Vīlma"Piedodu sev.Dārgās dusmas."