Skat kā, Tu ņemies ..gan ar konserviem, gan te paspēji ieskriet. Būtu tak tam gribošajam pislim kādu kabaci piedāvājusi , lai stumj pats savā pakaļā uz nebēdu. Bet ir jau arī te normāli cilvēki. Ja neknābj dvēselē un piever acis, tad var viņus atvērt kā riekstu čaumalas. Patērzēt, pasmieties, pateikt čau un paldies.Es savējo pa tiešo uzaicināju papardes ziedu meklēt. Kad tas viņu nobiedēja ,sapratu ,ka ir labs ...ar kuli pa priekšu neskrien. Nu un tad jau sākās smalkais tīkla aušanas processs. Latvietis jau ir kā ezis. Pa priekšu bīda savu kažoku, redz kāds es ass un pilns ērcēm un tikai pēc tam ļauj sev aiz auss pakasīt. .
..bet Tu jau arī esi kā aizdegta šķiltava. Kāds reiz tevi ir uzšķīlis un nav neviena kas pagrieztu mazāku liesmiņu ...Tādu es Tevi redzu..Tu gādā par visiem, pat savu veco skolotāju. Mana sirds nav tik plaša. Kā nekā esmu taču trīskārtīga vīramāte un es tiešām priecājos, ka beidzot tie gurķi, kabači un tomāti iet mazumā. Man patīk parosīties pa virtuvi, bet kas par daudz, tas par skādi. Un krājumus taisu tikai mums diviem, ja jaunie grib, lai paši cīnās.
....ha,ha ieraksti zem savas bildes - meklēju kādu, kas par ievārījuma burku uzraks manu sakņu dārzu.
Lai Tev veicas. ....ja kas, man arī ir divi suņi un neviens cilvēks nespēj būt tik naivs, mīlošs un paties kā suns.

P.S. Es jau nebūtu es, ja šito vēstuli, ko saņēmu, drusku nepalabotu. Bet skopa neesmu - lasiet. Par suņiem saku tā - mīloši, uzticīgāki par cilvēkiem, manējās klausa, bet dara, kā grib. Pat to visi cilvēki neprot. Un suņiem ir astes, tikai tās viņi neslēpj.