Krievijas un Latvijas psīcholoģiskā kaŗa apstākļos uzbrukumam un aizsardzībai noder viss, ko vien varam un nevaram iedomāties.
       Kad nesen presē parādījās ziņa, ka kārtējā čigāniete izkrāpusi latviešu meitenei visus ģimenes ietaupījumus un tā mēģinājusi sev padarīt galu, es to uzņēmu kā pašu par sevi saprotamu lietu. Būtu jābrīnās, ja ilgu laiku presē neparādītos ziņa, ka kāds čigāns atkal kādu būtu apkrāpis, apzadzis vai aplaupījis. Viņiem taču no kaut kā ir jādzīvo, bet dzīvot čigāni vēlas pēc iespējas labāk, kā jau lepna, ambicioza, pašapzinīga un brīvību mīloša tauta. Jāņem vērā, ka čigānu tautai ir tūkstošiem gadu sena pagātne, tās pārstāvjiem pa lielākai daļai piemīt vairāki talanti, piemēram, dziedāšanas, dejošanas, spēlēšanas prasme, arī tā saucamā čigānu hipnoze, zīlēšanas māksla un kaulēšanās prasme. Senlaikos šiem talantiem vēl varēja pieskaitīt talantu pazīt zirgus, tos prasmīgi kopt, tirgot un – būsim atklāti – arī zagt. Čigāni ir arī asprātīgi, ar iedzimtām aktieru dotībām.
       Ņemot vērā arī to, ka bieži vien čigāna devīze ir čigāns nenolaižas tik zemu, lai ietu kalpot, t.i., strādāt pie latvieša vai krieva, no čigāniem nekādu integrāciju nav nopietni gaidīt. Un kādēļ lai čigāni strādātu maz apmaksātu darbu, burtiski par dažiem latiem dienā, ja viņu daudzveidīgie talanti ļauj laiku pa laikam iegūt tik daudz, ka tie var dzīvot bez bēdām un kalpošanas latviešiem un citiem svešiniekiem? Tajā vietā, lai strādātu pie kāda «loha», viņi to labāk apkrāpj, pazīlē vai apzog, kā kuro reizi, un beigta balle.
       Protams, starp čigāniem var atrast izņēmumus: Latvijā esot pat ap simts tādu, kam esot augstākā izglītība, bet uz izņēmumiem neviens normāls cilvēks nebalstās. Ar čigānu izglītošanu arī ir bēdīgi, jo padomju laikā, kad vidējā izglītība bija obligāta, pedagogi raudādami lūdzās čigānu lielāko daļu, lai tie ietu skolā. Un, ja čigāns skolā ieradās, tas nebūt nenozīmēja, ka viņš ko iemācījās. Retais, aiz matiem izvilkts un pabeidzis vidusskolu, prata šā tā rakstīt, rēķināt un lasīt. Lielākā daļa nespēja pabeigt pat astoņas klases, sēžot vairākus gadus katrā klasē.
       To visu zinot, savāds bija paziņojums, ka atkal latvieši ir vainīgi, ka čigāni apzog un krāpj cilvēkus. Ko tik visu nenācās dzirdēt, piemēram, ka latvieši tos neņem darbā, ka tiem nesniedzot pietiekamu izglītību utt. Pie visa atkal vainīgi ir latvieši!? Un trakākais, ka čigāni esot tik ļoti diskriminēti, ka viņi nav spējuši iedzīvoties latviešu sabiedrībā visu piecdesmit gadu garumā, kamēr viņi te dzīvojot. Kaut kāda aptauja rādot, ka ap 50% latviešu ar čigāniem kopā negribētu strādāt, 47% esot neitrāli, bet tikai 3% esot par čigāniem sajūsmā.
       Tad meitene, kura visu to putru vāra, jo viņai, lūk, jāuzraksta diplomdarbs par mazākumtautību problēmām, paziņo televīzijā un radio, ka tie visi ir stereotipi, ka čigānus varot ņemt darbā, jo viņi nedz zogot, nedz krāpjot, nedz arī kādu tur hipnotizējot. Lūk, tā no vienkāršas krimināllietas par krāpšanu, kurā cietusi latviešu meitene, var izveidot grandiozu apvainojumu latviešu tautai.
       Savulaik alķīmiķi no nevērtīgiem metāliem ieguvuši zeltu, bet vācieši it kā pēdējā lielā kara laikā no mēsliem taisījuši konjaku. Arī latvieši varētu visus šos mēslus atmest atpakaļ čigānu integrēšanas jautājuma radītājiem.
       Piemēram, noskaidrot starp krievvalodīgajiem, kuru Latvijā ir ap 50%, kāda ir viņu attieksme pret čigāniem un kāpēc viņi nepieņem darbā čigānus. Statistika, domāju, skaidri apliecinās aptaujas respondentu nevēlēšanos integrēties Latvijas sabiedrībā un netīksmi pret čigāniem, jo krievi nepieņem darbā ne tikai čigānus, bet arī latviešus (it īpaši tos, kas pastāv uz tiesībām visur lietot valsts valodu).
       Būtu jāmudina krievu uzņēmēji pieņemt darbā čigānus, jo tie, lūk, ir visvairāk diskriminētā minoritāte. Kas gan cits var pieņemt darbā visvairāk čigānu, ja ne tie, kuru rokās ir vislielākā ekonomikas daļa?! Un paskatīsimies, kas no tā iznāks. Tādējādi, iespējams, tiks neitralizēts kārtējais uzbrukums latviešu tautai. Latvieši līdzīgi vāciešiem no sūdiem var izgatavot konjaku un ar to pacienāt ārzemju gudros skolotājus par integrācijas jautājumiem.

Gustavs Cekuls
http://home.parks.lv/latvietis/25_53julijs/lapa2.htm