'' Viņa nokavēja ... nakts izkusa kafijas krūzē.
Domās iepinies naktstauriņš gaismas pievilts sērž. Neiekarojamie pils mūri laika zoba skarti ... sadrupa šodien, jo viegli.
Viņa nokavēja ... rīts, bija zudis gurduma mākts ... ''
Atslegas vārdi: lirika0
...šajos vārdos ...kaut kas līdz galam nepabeigts, nepateikts...neizjusts....
Man patika...
ja steidzās ,bet nokavēja ,tad ātri dod otro iespēju,
un no šīs reizes atšķir īsto mēnes gaismu
neļauj viegli rūgtuman grauzt tukšo nakti krūzē
lai sirds kā pils- lepna, stalta dod laiku vēl
lai gurdums neliek manīt ,jo viņa, redzi piekusdama steidzās
skatās rīts ar saules staru līksmi pretī nāk.
ja ....... ......vina.....nokaveja
Apkārtējā realitāte kapitulē sapņa par Ideālu priekšā. Ideāls ir stiprāks, tas tik un tā paliek dzīvs un nemainīgs, kaut arī daudzu apsmiets un vārdos noliegts.
...jo tu nebiji vajadziigs.
ljoti patika... ..kautkas ko labi izprotu..