Iedomājaties.

1. okt 2011. 14:40

Kāds klusums valdītu,ja cilvēki runātu to,ko zina.

Atslegas vārdi: Domas966

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (29)

Mairita G. 1. okt 2011. 15:59

Mairita G. 1. okt 2011. 15:55

Mairita G. 1. okt 2011. 15:54

Jā,pārliecināts Tu esi ļoti.Bet tas nav slikti.

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:54

    

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:53

man visas piedod.......taS TA

Mairita G. 1. okt 2011. 15:52

Attā.Lai Tev jauka diena un viss Tev būs.Gan viņa piedos.

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:51

kreisais ctrl......un rullitis uz peles.....

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:48

labi...cau ... man .....jaizbrauc  pa delam uz pusstundu

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:47

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:47

Tu visu saproti tikai tad kad tas vairs nav..

Viņa bija man blakus

Bet nu vairs nav

Viņa mani mīlēja

Bet nu vairs nemīl

Viņa bija mans labākais draugs

Bet nu vairs nav

Viņa mani saprata

Bet nu vairs nesaprot

Viņa man uzticējās

Bet nu vairs neuzticas

Viņa mani saprata

Bet nu vairs nesaprot

Ieraugot viņu man gribējās smaidīt

Bet tagad ta man ;iek raudāt

Viņa bija vienīga kas manai dzīvei pešķīra jēgu

Tikai viens mirklis

Viena sekunde

Un viņas vairs nav

Tikai viens neuzmanīgs solis

Un tuvinieku sirdis sabrūk

Mēs katru dienu dzirdam ka mirst cilvēki

Bet mēs nesaprotam cik tas ir šausmīgi

Kad tas notiek ar mūsu draugiem un radiem

Man ir bail...

Bez viņas man šķiet ka viss ir sabrucis

Viss ir melns un drūms

Bet viņa vienmēr paliks manā sirdī

Lūk ta ir draudzība

Es pat teiktu mīlestība

Man tevis vienmēr pietrūks

Tu visu saproti tikai tad kad tas vairs nav..

Viņa bija man blakus

Bet nu vairs nav

Viņa mani mīlēja

Bet nu vairs nemīl

Viņa bija mans labākais draugs

Bet nu vairs nav

Viņa mani saprata

Bet nu vairs nesaprot

Viņa man uzticējās

Bet nu vairs neuzticas

Viņa mani saprata

Bet nu vairs nesaprot

Ieraugot viņu man gribējās smaidīt

Bet tagad ta man ;iek raudāt

Viņa bija vienīga kas manai dzīvei pešķīra jēgu

Tikai viens mirklis

Viena sekunde

Un viņas vairs nav

Tikai viens neuzmanīgs solis

Un tuvinieku sirdis sabrūk

Mēs katru dienu dzirdam ka mirst cilvēki

Bet mēs nesaprotam cik tas ir šausmīgi

Kad tas notiek ar mūsu draugiem un radiem

Man ir bail...

Bez viņas man šķiet ka viss ir sabrucis

Viss ir melns un drūms

Bet viņa vienmēr paliks manā sirdī

Lūk ta ir draudzība

Es pat teiktu mīlestība

Man tevis vienmēr pietrūks

Mairita G. 1. okt 2011. 15:46

Mairita G. 1. okt 2011. 15:44

Ko tur var izdarīt.Bet man dažreiz patīk būt rozā.It sevišķi,kad to ļauj.

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:40

apupet.....atkal ...kaut kas bus jadara   

Mairita G. 1. okt 2011. 15:38

Ko redzi zvaigznēs,tur rakstīts viss.Aizmet maldus un spītu un savu īsto dabu mums rādi.Ir Tevī saule uz pusi ar mēness.Ļauj spīdēt tiem droši.Bet es 'jau esmu kļuvusi rozā.

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:33

Es atveru acis un redzu tumsu,

Es redzu zvaigzni-tālu,klusu.

Tik spoža, netverama

Man nekad nesniedzama!

***

Es atveru acis un redzu sauli,

Tik siltu tik miilju.

Tik spožu bet tveramu-

Tik tālu bet sniedzamu!

Mairita G. 1. okt 2011. 15:30

Ak šie melu vārdi.Tie kā ērkšķi dur.Paiet tik piecas minūtes vien,kad kādai citai Tu dzejoļus raksti.

Mairita G. 1. okt 2011. 15:22

Skaisti.Tik neklusē.Klusums nomāc.Ir labi sadzirdēt klusumā vārdus,kas saviļņo.Spēja saredzēt labo visā ko redzi.Bet dzejoļi Tev skaisti.

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:21

Varbūt sāp no mīlestības,

Varbūt sāp no naida,

Atver acis-paskaties,

Tur tevi vēl kāds gaida.

Verdzībā mirst teksti,

Pamazām tie žūst,

Saspiesti un mesti,

Atsitoties,lūzt.

Tie ir mani rūgtie meli,

Šeit guļ tava tiesa,

Grūti atrast īstos vārdus,

Kāpēc lēta miesa.

Ir jānovelk tā maska,

Lai varu iejusties,

Un mīlestība dzīvos,

Ja spēsi atzīties.

Dzēsts profils 1. okt 2011. 15:15

Kā spēļu kauliņi kabatā čuksti, Es māku,.. māku tā klusēt, Līdz tirpas augumu pārņem, Kā zvanam skaņa, kad tas klusē, Piekaltis mēlei saltums. Stāvot saules pusē, gaisma apžilbina, Tumsā neredzams baltums, Kā kaķis melns trinas gar kājām, Nav viegli ticēt labam, ja tas blakus, Izmisumā bailes, Zvaigznes atspīdumi glāzes sienās, Mokās šķīdina asins lāses, lai nerec, Nemāku izlikties vai pārāk labi.. Tauriņus palaižu, lai lido, lai lido... Lai lidooo

Mairita G. 1. okt 2011. 15:14

Tev gan ir  spēka izdzert tik daudz,bet ar tādiem vārdiem nemētājas.Labāk būsim draugi.Bet dzejolis skaists.

Autorizācija

Ienākt