tāda maza - nieka rozīnīte... to reizēm nemaz nevar tūlīt saskatīt... reizēm vajadzīgs laiks, lai ieskatītos... laiks, lai ieraudzītu... bet tā tur ir... katrā sievietē ir kāda rozīnīte... citā sievietē ir daudzas rozīnītes... vēl daža laba sieviete ir pati kā rozīnīte... salda, garda un simpātiska bezgala... reizēm sieviete prot savu rozīnīti labi apslēpt... tu raugies uz šo sievieti un jūti... ir tā rozīnīte... ir un vilināt vilina - acis nevar atraut... bet nevar un nevar to tūlīt saskatīt... vienkārši - tā ir tik prasmīgi noslēpta... lai būtu, ko pameklēt... brīnumskaistas ir sievietes... tāds Dieva radījums... reizēm maigas, reizēm dzēlīgas, reizēm gudras, reizēm pārgudras, reizēm vienkāršas līdz bezgalībai, bet pilnas ar saldām rozīnītēm... tikai atrodi tās... meklēt, meklēt un visu mūžu nesameklēt... tik apslēptas ir šīs saldās un brīnišķīgās rozīnītes... arī tad jau, kad tev liksies, ka visas esi atradis, tu būsi maldījies... tev nesameklēt visas - prasmīgi un savā vienkāršībā tik dabīgi - apslēptās zelta rozīnītes... Dieva dotas un smalki izveidotas ir sievietes un viņu rozīnītes...