Līst skumjas kā lietus aiz loga,
Vecs patafons aizsmacis dzied,
Kāds sārtu vīnu lej glāzē,
Lai bēdām vieglāk ir iet..
Aiz letes meitene dejo,
Vīst rokās sārts rozes zieds:
Bet skumjas pa vārtrūmēm klejo,
Jo citur visur jau iets.
Kūp cigārs, un kafija smaržo,
Un pārītis laimīgi smej,
Gar acīm nozibsnī gredzens:
Kungs vīnu glāzē man lej.
Varbūt man izdzert to sausu
Un skumjām ļaut projām iet?
Varbūt šļākt devējam sejā,
Lai patafons skaļāk dzied.
Līst lietus, bet tikai aiz loga,
Jauns pārītis līksmi dzied,
Kūp kafija, cigārs smaržo:
Un skumjas prom vienas iet...
/Nadīna Liepiņa/
Atslegas vārdi: Cilveki682
Un skumjas prom vienas iet...
Un tā mūžīgi.... kā asteszvaigznes... bez mājām...
Bez noteikumiem... bez mērķiem...
Zvaigzne garām skrēja, un aste ...
kā žīdaina šalle gar vaigu glaudās.
Kā atmiņa, ilgas, kā sapnis.
Paldies , Romi Es .
Ieva Raita,Tu esi trāpījusi,ka naglai uz galvas!!!
Kāpēc laistīt vīnu ?! Nevazājies , kur gredzenoti kungi glāzēs to naivām meitenēm lej , jo dzīve par tādām neraud , tik smej ...
Ja ta es butu vinu izdzerusi tada reize Cilveki ari var but dazadi