"Zeme ir Zeme,
un Debess ir Debess...
Un Zemei,tāpat,kā Debesij ir savas
mērauklas.
Debēss mērījās tālēs,
bet Zeme-artavās.
Cik artavu arsi,tik sēsi,
tik plauksni no rožu vāksi.
Senas,pašsaprotamas patiesības=
zudušas laikā,kas-
mākslīgs,neīsts man liekas.
Bet!
Zeme ir jāar,
ne par dziļu,ne par augstu.
Ja pārāk dzīļi arklu zemē dzīsi,
sēkla nespēs iespraukties,
ja par seklu,
putni noknābās.
Mūžam senas patiesības-
jāatkārto vēl un vēl:
vai kāds/noteikti ir/,kurš
apzinās...
Atceries seno,
tad radīsies jaunais."
/Ritma Rikrik/