Kāpēc tad janotic ? Vai nu viņš ir - vai ari nav .... trešā varianta nav .

Arī man piemīt naivums...

Kā nu kuro reizi... Ja ticēt, ka pēkšņi, ne no šā  ne no tā, lietas un situācijas, kas līdz šim ir bijušas visai draņķīgas - pārtaps labās, skaistās, burvīgās-- tas tiešām būs naivi, nesaprātīgi un nav ko brīnīties, kad sekos vilšanās. Bet - noticēt vispār, ka ir iespejams kaut kas skaists un burvīgs- tas nav naivi...  

es arī labāk būšu naiva...

Skaista iekšējā pasaule ir kā bērnības zeme tīra un spodra.... nepiegružota ar Mantu Pasaules agresiju... un šis naivums spējīgs saklausīt vairāk...

es protams piekrītu  

Tai naivumā arī ir patiesā mīlestība, ticība, cerība, visas dvēseles alkas...
Un šis naivums jau pats par sevi ir skaists.

mazliet naivuma jau nekad nau par skādi ...un tas naivais laika sprīdis tak bija skaists !!!

Nē... Luna...Tu tici un uzticies, bet Gunta tikai vēl gribēja noticēt, ka arī viņai    laime būs uzsmaidījusi...
Gunta zina, ko vēlas, un tas nav naivums, bet jau gudra meitene... savas prasības!!!

(Kas zina. varbūt Gunta raksta par Valsts nākotni...., kurai gribēja noticēt jaunās varas sakarā.)

Es esmu naiva.

Noticēji, ka kāda dāvanu maisā ir labais, skaistais, brīnišķīgais?
Vai tik to nebija Tava  sirds vēlējusies visvairāk?
Kad sāka šis Salavecis dalīt savas bagātības, tad tur nekā no gaidītā???
... gaidi ar maisu...  un skaties abām acīm uzreiz.