Dzīvojam sabiedrībā, vai tomēr mežā? Sabiedŗībā kā jebkurā savienībā tiek upurētas egocentriskas ambīcijas kopīgā labuma vārdā.

Vēsturiskās taisnības vārdā dažu indivīdu tiesības uz taisnību tika vērtētas augstāk par kopējām sabiedrības interesēm, dažu indivīdu vēlme izveidot jaunu sabiedŗības klasi, eliti,- atkal tiek upurētas sabiedrības intereses. Denahrenizācija un prihvatizācija visa rezultāts, korekti terminēts - mežonīgais kapitālisms. Pēc vispārpieņemtām normām, varas uzurpācija un banāla zādzība lielos apmēros.

Jautājums, kamdēļ joprojām nav aktīva dialoga sabiedrībā. 21 g.s sabiedrība Latvijā???

Vai vispār esam kopums, un rīkojamies kopīgās interesēs?

19 g.s. nacionālisma un demokrātijas tēzes vairs nedarbojas mūsdienu sabiedŗībā, pienācis laiks kā normālā kāršu vakarā /mūsu elites zolītes turnīra stilā/, kad sanāk kopā un vienojas par spēles noteikumiem un vienmēr ikviens kurš tur dūzi piedurknē neatkarīgi no politiskās piedeŗības saņemtu pa gurķi.