Filozofijas profesors lekcijas sākumā paņēma tukšu majonēzes burku un piepildīja ar golfa bumbiņām. Un jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
Viņi piekrītoši atbildēja, ka esot.
Tad profesors paņēma oļus un iebēra tos burkā. Oļi ieripinājās spraugās starp golfa bumbām. Un viņš atkal jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
Viņi piekrita.
Tad profesors paņēma kasti ar smiltīm un iebēra tās burkā. Protams, smiltis piepildīja visas spraugas. Un viņš jautāja, vai visi piekrīt, ka burka ir pilna.
Uz ko studenti atbildēja ar vienbalsīgu "JĀ".
Tad profesors paņēma vīna pudeli, atvēra to un ielēja pilnajā burkā. Vīns iesūcās smiltīs.
Studenti sāka smieties.
"Un tagad!", teica profesors, "Es gribu, lai jūs atzītu, ka šī burka atspoguļo visu jūsu dzīvi.
Golfa bumbas ir svarīgākās lietas tajā - bērni, veselība, draugi, hobiji. Lietas, kas vienmēr paliek, un jūsu dzīve ir piepildīta. Oļi ir pārējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē - darbs, māja, mašīna. Smiltis ir visas pārējās mazās lietiņas, kas piepilda jūsu ikdienu.
Padomājiet! Ja jūs vispirms piepildiet burku ar smiltīm, neatliek vairs vietas nedz oļiem, nedz golfa bumbām. Tieši tāpat notiek, ja jūs tērējat pārāk daudz laika niekiem. Jūs tā arī nepiepildīsiet dzīvi ar jums patiesi svarīgām lietām. Pievērsiet uzmanību lietām, kas ir vissvarīgākās jūsu laimei! Rotaļājieties ar bērniem! Aiciniet vecākus vakariņās! Dodieties makšķerēt! Nosviniet vēlreiz 18 gadu jubileju! Jums vienmēr atradīsies cits laiks, lai iztīrītu māju. Parūpējieties par golfa bumbām vispirms. Viss pārējais ir tikai smiltis."
Viens students, pacēlis roku, jautāja: "Profesor, bet kāda ir vīna nozīme tajā visā?"
Profesors pasmaidīja un teica: "Nav svarīgi, cik piepildīta ir jūsu dzīve, bet tajā vienmēr jāatrodas vietai kādai vīna glāzei..."
Ziniet, nenesiet dzīvi, bet sviniet!
Atslegas vārdi: ...276
...tikmēr, kāmēr šīnā patiesība iesēdīsies katrā atziņas artavā...:)
Nu cik var vazāt pa netu šīs pārkopētās gudrības ...
pateicoties vīnam vari rast līdzsvaru ikdienas steigā...
...Bet tikai ar mēru
ar laiku pie katra paša tā dzīves gudrība atnāk, tikai pārsvarā tā pavēlāk, kad svarīgais ir palaists garām un sīkumiem pārāk daudz veltīts uzmanības.