LABRĪTIŅ...
Koku lapas viegli kā dzijas ārdās,
Rudens visas tās sniegos izadīs.
Paliks siltums, kas bijis sirdī un vārdos,
Kamēr skumju rētas pēc vasaras dzīs.
Paliks ilgas, ko dzērves vij saucienā savā,
Kādas vientuļas kļavas uguņu raksts.
Neļauj rudenim nākt savas dvēseles pļavās,
Bet, lai tur vienmēr neprāta dzirksteles sprakst.
/ K. Apškrūma
Atslegas vārdi: Rīts.0
Šāds rudens varētu turpināties līdz....bezgalībai
Labsrīts arī vāverēnam moon!
Paldies par dienas noskaņas radīšanu!