Miglā asaro logs... Par mīlestību. To jau katrs zina. Bet tikai? Mīlestība ir tā, ko neviens nevar nozagt. Bet kāpēc vēl rodas asaras? Jūtu dēļ. Raud, jo žēl cits nozagtais. Runā, ka nozagt var tikai tiem, kas atļauj zagt. Paši atļauj un tad raud. Un migla? Tā ir visu laiku? Rītā, vakarā un pusdienā? Šitā migla laikam ir. Tā atmoda neizdzenāja miglu. Un daudzi jau atmodās arī tik uz brīdi, lai, pagriezušies uz otriem sāniem, gulētu tālāk. Tie, kas guļ, negrēko. Neraud arī. Raud citi. Jūtas ir kāpelīgas, pārkāpj jebkuru prāta žogu. Lai pilnīgi pamostos, varbūt tomēr tam prātam dot lielāku varu? Lai tās jūtas tiek tikai mīlestībai. Un galu beigās - ja neradīsies prāts, nebūs arī, ko mīlēt.