Hellovīna svinību ienākšanu Latvijā un to būtību mūsdienās komentē teoloģijas zinātņu doktore Anita Stašulāne, kura aizstāvējusi disertāciju Pontifikālajā Gregora universitātē Romā un specializējusies reliģiju vēsturē.

* Vai ir pamats apgalvojumam, ka Hellovīna tradīcijas ir cieši saistītas ar sātanistu baznīcu?

-- Hellovīns nenoliedzami ir arī sātanistu svinamā diena. Tikai jāatceras, ka īru emigranti šos svētkus ienesa Amerikā daudz agrāk nekā oficiāli dibināta sātanistu baznīca (to veica Lavejs 1966. gadā). Sātanisti šos svētkus labprāt svin, tāpēc ka tajos parādās nāves tēls, visādi briesmoņi un mošķi, tieši tāpat kā latviešu budēļos. Sātanisti ir orientēti uz visu negatīvo.

* Kāpēc Hellovīnu tik plaši svin mūsdienu Eiropā un arī Latvijā?

-- No ASV šie svētki ir importēti atpakaļ uz Rietumeiropas valstīm, arī uz Latviju, bet jau deformētā veidā. Tie kļuvuši par komercializētu tradīciju, komerckampaņu. Manuprāt, ir pārspīlēti meklēt šeit kādu "sātana pirkstu". Bieži vien sātanu meklē tur, kur vienkārši darbojas pats cilvēks un tirgus ekonomikas principi. Hellovīns padarīts par labu iespēju, piemēram, atvērt veikaliņu, kurā pārdod maskas, vai sarīkot ienesīgu baļļuku krodziņā. Hellovīns iekļaujas tajā pašā kontekstā, kur makdonalds un kokakola, tā nav reliģiska parādība.