Gudrākais paklusēs. Klusē arī, jo ir gudrs. Klusēs mūžīgi? Ne tik gudrie pulcējas baros un bļauj. Skaļi bļauj barā. Tā jau laikam ir šīs mazās valsts tautas iezīme - liela drošība rodas barā. Cik ilgi tie gudrie pacietīs ne tik gudro bļaušanu barā? Kamēr tas bars būs izbļāvies un pie reizes sataisījis ziepes, kuru netrūks arī gudrajiem?
Latvieši esot dziedātāju tauta. Lielā barā arī dzied reizi četros gados. Vajadzīgās dziesmas. Nevajadzīgās nav piemērotas kopdziedāšanai. Kopdziedāšanai nepieciešams vadītājs. Citās lietās burvīgi var iztikt bez vadītāja. To, ka kāds cits vai citi to dara slēpti, nav aktuāli. To neredz.
Maza valsts, maza tauta. Mazuma sindroms. Lielos kritizē. Arī neta komentāros un blogos valda ne jau citu izteiktās domas kritizēšana, bet gan zākāšana, apsaukāšana, paši kaut ko savu piemeklē tikai internetā viegli atrodamos citātos. Lepojas paši ar sevi.
Piedalīties referendumos naski. Vēlēšanās ievēl tos pašus. Neapzinoties, ka tie, kas nonāca pe varas, pirms vairākiem gadu desmitiem izmantoja situāciju, jo attiecīgajā laikā bija sev vajadzīgajā laikā un situācijā. Iešana pa karjeras kāpnēm, grūtā iešana, viņiem izpalika. Jo bija pārrāvums.
Veco prāts pa šiem gadiem nav vairojies. Vēlme atdot varu nav radusies. Tie jaunie, kas mazās tautas izraudzīti, kļuvuši par deputātiem, arī ar izcilām prāta un karjeras spējām nevar lepoties. Ja pirms vēlēšanām, deputātu kandidātiem tiktu sarīkots vislementārākais eksāmens un tā rezultāti publiskoti tā, lai ar tiem iepazīstas visi balsotātāji, balsošanas rezultāts vispār būtu kaut kāds savādāks. Uzrādītās zināšanas (nezināšanas) daudzus neapmierinātu. Te ir saglabāta pēctecība - ne pārāk gudrie sev sagatavo ne pārāk gudrus aizstājējus. Jo laiks iet. Un daži vienkārši noveco.
Tagad daudzi kliedz - nevajadzēja stāties Eiropas Savienībā. Bet toreiz? No vienas savienības kaut kā izkļuva, citā veikli iestājās. Maza valsts, kas viena nevar pastāvēt.
Gudrais pa vienam klusē. Ne tik gudrais barā bļauj.