Ir tādi, kas satraucas par miglu. Lai. Bet migla ir liela, skaista, bieza un balta. Tas, ka tiem, kam šī dabas migla nepieņema, ir sīkums. Viņiem pašiem acis aizmiglotas. Jau sen aizmiglotas. Citiem stāsta tik nepatiesību, cer, ka noticēs. Notic jau arī.Tikai tie noticētāji neapjauš, ka var dzīvot ar savu noticēšanu, prasīt no citiem, ēst to, ko muļķi sagādājuši.

Pirms dažiem, jāsaka vairākiem, gadiem vārdiski cīnījos pret izteikumu - šajā valstī nav kultūras. Toreiz skaļi neteicu,ka nav. Vai tad tā ir kultūra - dzīvot vecā dievināšanā, slavināšanā... Varbūt vajadzēja ieaudzināt tajās paaudzēs, kuru pārstāvji uz Latviju atbrauks tikai paskatīties kādu teātri un dziesmu svētkus? Ja vēl būs ko skatīties? Kas tad teātros spēlēs lomas? Tie muļķi, kas citur nekur nav derīgi? Tāpat kā tajās daudzajās partijās? Un muļķu ir daudz, bezgala daudz, ar smukām drēbēm un skaistu makeapu muļķību nenoslēpt.

Dabas migla ir skaista. Ja ne rīt, tad parīt tā pazudīs. Aizmiglotās acis un prāts paliks.