Klusie pantiņi
Pie laimes ir jāpierod
tādā kārtā, ka
jānovērtē tie eņģeļi gaišie,
kuri tev blakus elpu rod...
Es skatīties cenšos uz tiem
ar skatienu vienkāršu un tīru,
jo īstenā gaismā, bez
uzsārņojumiem liekiem,
ir patiesa apkārtējā dzīve
.....................
Es reizēm naktīs ceru,
ka aizmigsi tu ātrāk par mani,
Lai būtu tā:
ka kopā ar sapņu eņģeļiem es veru
vaļā durvis uz sirdspukstiem
taviem..., nakts klusumā,
kuri tad blakus man
savu elpu rod.

 
/dzejoļa autors Guntis Vāveris/

Es rakstīšu Tev vēstuli bez vārdiem...
Es rakstīšu to uzlecošās saules staros.
Es rakstīšu to Tavas rīta kafijas smaržā.
Es rakstīšu to rīta vēja brāzmās.
Es rakstīšu to koku lapās un ziedu krāšņumā.
Es rakstīšu to ielas skaņās un lauku klusumā.
Es rakstīšu to Tava sargeņģeļa pieskārienā.
Es rakstīšu šo vēstuli bez vārdiem Tavā un manā sirdī...

Ir tik daudz neizteiktu vārdu,kurus rakstīšu šai vēstulē bez vārdiem.
Par Tevi un mani,
Par to,kas nebija,bet varēja būt,
Par to,kas tikai būs,un to,kas aizgājis uz neatgriešanos.
To nevarēsi paņemt rokās un lasīt,
To varēsi tikai sajust,sajust sev visapkārt,sajust katrā savā ikdienas solī.

Tu noteikti saņemsi šo vēstuli bez vārdiem.
Saņemsi,ja sajutīsi...sajutīsi ar sirdi.
Un tikai sajūtot spēsi izlasīt...vēstuli bez vārdiem,kurā ir tik daudz nepateiktu vārdu.
Es negaidu atbildi Tavu,
Vēlos lai Tu zini:
Ka ir vēstules bez vārdiem,
Vēstules kā eņģeļa pieskāriens,
Vēstules,kuras izsaka daudz vairāk,kā vārdi,kas ir tikai vārdi.
Vēstules kuras var tikai sajust un izlasīt ar sirdi...

   Palaid prātu pa vējam un redzēsi, ka viss notiks tieši tā, kā tam ir jānotiek... /mans sacerējums/

Ļaujies mieram,
Ļaujies gaismai,
Ļaujies mīlestībai,
Viss ir tevī.
Tas, kas apkārt, ir tikai atspulgs.
Kāda gaisma būs tevī – tādu tu atstarosi,
Kāda mīla tevī – tādu sajutīsi pret sevi no citiem sūtītu,
Kāds miers tevī – tādā dzīvosi.
Viss sākas no tevis...

man ķerzaviki skārlet, ar radzēm. domā, pirms vilim piedāvā.

Bet varbūt maakonīte tu gribi piedāvāt savu čibiņas pazolīti.
Vil....tas varētu būt vilinoš piedāvājums.......

ak dievs, vili. va ta nejūti?! tu taču mērķtiecīgi tiec grūsts apukš tupeles. kaut nu tā būtu bijusi mīksta čībiņa. ;)

Kad mīlestība pamāj, seko tai,
Lai cik tās ceļi grūti veicami un krauji.

Un kad tās spārni tevi ietin, ļaujies tai.

Pat tad, ja zobens, paslēpts spārnu spalvās,
Var tevi ievainot.

Kad runā tā ar tevi, tici tai.

Pat tad, ja viņas balss var iznīcināt Tavus sapņus,
Kad ziemeļvējš pa dārzu vēdī.

(Kahlils Džibrans)

...te dzejolis ar parakst,jo nav mans.....

http://www.youtube.com/watch?v=d4A1mEI-pYI&feature=youtube_gdata_player

  sapratu

...sadegt lai pārvērstos,nevis lai pazustu Vil.....

sameklē un noklausies dziesmiņu,......."Tu un es"..........

Važas cilvēks pats safantazē, mīlestība nav važas. Īsta mīlestība tā ir brīvība un gaišums, prieks un laime un cilvēks atveras ,un dodas lidojumam, neskatoties uz pasaules rūgtumu.

Mīlestība ir tas ķìmiskais proces, kas liek mums sadegt un partapt kādā no jauniem veidoliem...   

Mīlestība nedod neko, tikai sevi, un neņem neko, tikai ņem no sevis. Mīlestība nepakļaujas un nevar tikt pakļauta. Jo mīlestībai pietiek ar mīlestību.

(Kahlils Džibrans)