kura:
* spējīga trīs nedēļas “sēdēt uz diētas” no priežu pumpuriem un pieneņu lapām, lai iegūtu morālas tiesības vienā dienā nolocīt pieckilogramīgu kakao torti;
* prot noteikt vīrieša reibuma pakāpi pēc atslēgas skrapstoņas durvju slēdzenē;
* ieņēmusi galvā, ka vīrieši dod priekšroku blondīnēm, un centīgi pārliecina par to visus vīriešus;
* ar nagu garumu 65 vienības, ar asiem zobiem, kuri spēj pārkost ādu 5 cm dziļumā, ar spiciem papēžiem, kuri tevi uz mūžu var pataisīt par invalīdu… Bet pieprasa, lai viņu atzītu par neaizsargātu un uz katra soļa žēlotu;
* ir gatava piekrist vīriešiem vienā lietā – nekad nevar uzticēties citām sievietēm;
* sapņo par tādu vīrieti, kurš nav vēl gulējis ar citām sievietēm, bet ir pietiekami pieredzējis un izsmalcināts seksā;
* nēsā ļoti dīvainus tualetes piederumus, piemēram, biksītes, kas lien dibenā, un krūšturi, kas neļauj dziļāk ievilkt elpu;
* šausmīgi baidās no zirnekļiem un pelēm, tai pašā laikā pat neviebjoties ir spējīga nesaudzīgi izraustīt lieko apmatojumu uz jebkuras ķermeņa daļas un ar jebko;
* raksta slepeno dienasgrāmatu un atstāj to pieejamā vietā cerībā, ka tu tur “iebāzīsi degunu”, izlasīsi visas par tevi rakstītās riebeklības un beidzot novērtēsi viņas jūtīgo dabu;
* par spīti vaimanām, ka viņa periodiski pārstrādājas un neizguļas, dzīvo vismaz par 12 gadiem ilgāk nekā vīrieši;
* saskaroties uz jebkuras tehnikas niecīgām kļūmēm, sauc palīgā pretējā dzimuma pārstāvi un stāv viņam aiz muguras, uzdodot jautājumus: “Kas tā par lietiņu?”’; “Kāpēc te tāds spīdīgs?” utt.
izkopēts no neta.
Atslegas vārdi: sieviete3744
Nekaunies savu vājuma brīžu,
Katrs no mums tik cilvēks vien ir.
Nav stiprs, kas sakostiem zobiem,
Smaida, kad pašam asaras birst.
Stiprs ir tas, kas ir patiess pret sevi,
Raud viņš vai smej, kad dvēsele liek,
Nebaidās viņš tikt aprunāts ļaužu,
Esot viņš pats, kāds savā būtībā ir.
Stiprs ir tas, kas dzīvojot dzīvi,
Neaizver sirdi, nezaudē sevi,
Nelokās līdzi katram, kas pasvilpj,
Un savu viedokli aizstāvēt māk.
Nekaunies savu vājuma brīžu,
Kaunies par liekuli nemanot kļūt,
Nezaudē ticību sev savā sirdī,
Lai ko kāds teiktu, kā pareizāk būt.
/Egils Dambis/
...un notici sev,kā es tev.....
Melleņu pīrāga burvība
Mana sirds piepildās,
Kā buras, ar tava siltā skatiena plūsmām;
Lūpas manas sasildās,
Tās trīcot, vārdiem ļaujas,
Tie vēsta kaut ko par jūsmām
Kuras raisa tavs kautrīgais skatiens sāņus
Jo tu dzirdi, kā es satraucies
Par tavu daili tev saku, ka
tā ir kā garša
Salda un maiga
tā ir kā smarža
Tīra un svaiga
Tā ir kā Melleņu pīrāgs –
Tava daile...
Tas gards un manī mīt bailes,
Ka tā diena nepienāks,
Kad mellenes un krēms klās
Mūsu skaistās pasaules...
Tad pie Operas kolonnām sāks
Snigt ne tikai decembrī;
Tas būs brīnums...,
Jo snigs vasarā un arī septembrī
Pūdercukurs uz melleņu pīrāga...
/dzejoļa autors Guntis Vāveris/
To teica viņš......
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausis,
Kā stars mīl aci,
Kā puksties tavu sirdi mīl –
Es mīlu tevi.
(Rainis)
...un to atbildēja viņa
Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā –
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārtīgā atbalsā.
(Aspazija)
...bet ko saki tu????
A ber protams dārgās sievietes, bez jums nekādīgi un ne kur...
Lai arī kādas mēs būtu, Jūs vīrieši bez mums nevarat.
Vienkārši Skārleta
bet derētu atcerēties,ka esam nevis radījumi bet SIEVIETES!!!!!
Tev ir paveicies- esi sastapis īsto sievieti... Lai veicas it visā!
Es gribu dzīvot tā gribu,
bet it nekādi nesanāk.
Es nezinu,vai tas ir liktens
Mēs dzīvojam kā katrs māk.
Un kas tev pateiks,
kā ir labāk
vai dzīvot tā vai savādāk.
Nav tādu, kuri dzīvot nemāk,
jo nav jau tādu,kas to māk.
/G.Račs/
....un vīrieši tik vienkarši un pašaprotami mūsu dzīvē!
Bet tomēr der jums atcerēties,pieņemt vīrieti tādu, kāds viņš ir, var tikai karadienests...!