(2000.g.)
22. jūlija TV «Panorāmā» redzētais nepārprotami liecina, ka steidzami jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde, lai 22. jūliju pasludinātu par svētku dienu ar nacionālā karoga izlikšanu, svinīgiem sarīkojumiem, dievkalpojumiem utt. Latvijai un latviešu tautai gaišs, laimes un prieka brīdis, jo no Indijas cietuma atbrīvoti uz mūžu notiesātie krievi, kas nometa ieročus Indijas valsts ienaidniekiem. Ja represēto saietam Ikšķilē atvēlēja pus minūti, tad šis valstiski svarīgais notikums aizņēma pamatīgu daļu «Panorāmas» laika: parunāšanās ar šo lidotāju piederīgajiem vien, bez izņēmuma krievu valodā runājošiem, rādot vēstules, stāstot pārdzīvotās bēdas, gaidāmo priecīgo atkalredzēšanos, aizņēma tik daudz laika, ka neatlika mūsu valstsvīru – arī ārlietu ministra un bijušā prezidenta G. Ulmaņa – šo «gaišo cīnītāju» labā veikto pūliņu atgādināšanai. Kārtējo reizi kļūdījās Vaira Vīķe-Freiberga, nosaukdama šo darījumu par humānu aktu. Ar V. Putina draudu izspiestā rīcība drīzāk gan saucama par mācību stundu Latvijas amatpersonām, tai skaitā prezidentei, kā jāaizstāv savi tautieši.
       Pagājušajā vasarā Valmierā tiesāja Kanādā dzīvojošo latvieti Eduardu Podiņu. Tā bija Kanādas tiesas izbraukuma sēde Valmierā, kur E. Podiņš vācu laikā strādājis Valmieras cietumā. Tiesas process ilga vairākas dienas, pirmajās vēl parādījās centrālo avīžu korespondenti, vēlāk to vairs nebija, par Saeimas deputātiem nerunājot. Ar tā laika liecinieku liecībām, ko arī man bija lemts sniegt, pietika aizdomās turētā attaisnošanai. Par attaisnojošo tiesas spriedumu neziņoja neviens saziņas līdzeklis, vienīgi Valmieras avīze «Liesma», kaut notikušais bija nosaucams par vēsturiskās patiesības uzvaru. Toreiz V. Vīķe-Freiberga klusēja. Izrādās, Latvijas un latviešu tautas likteņus ārzemnieki brīnišķīgi izprot, ja par to stāsta laikmeta liecinieki, nevis Maskavas sacerētās «gudrības» piesūkušies darboņi.
       Humorists Antons Seiksts gribēja «uztaisīt» vācu okupācijas dienu. Iesaku viņam dienai, kad 1940. gadā simts nodevēju, nosaukuši sevi par Saeimu, nolēma Latviju pasludināt par padomju republiku un iestāties PSRS sastāvā, pievienot mūsu dārgo, sirdsmīļo lidotāju atbrīvošanas dienu un svinēt vienu, vai pat divas dienas. Nosaukumu šiem svētkiem lai izgudro pats bijušais kolhoza priekšsēdētājs Antons Seiksts. Savos varas un ziedu laikos ne mazums stulbību sastrādājis.

J. Freimanis
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/29_57augusts/lapa4.htm