(Vēsture ir mūsu labākā skolotāja...)

      2000. gada 22. jūlijā Indijas prezidents apžēloja piecus Krievijas pilsoņus – Klišinu, Gaidašu, Antimenko, Moskvitinu, Timmermani – starptautiskos teroristus, notiesātus uz mūža ieslodzījumu. Uzsveru: apžēloja, neattaisnojot veikto noziegumu. Kā tas notika? Parastā roku izgriešana no Putina puses, proti, ekonomiskās sankcijas. Krievu avīzes sajūsmā – piedraudēts Indijai ar miljardu dolāru zaudējumu par katru ieslodzīto!
       Lēma Indijas prezidents. Tā ir viņa kompetence un tiesības. Nekā īpaši jauna jau tas neatklāj.
       Mūsu prezidente V. Vīķe-Freiberga izteica apmierinātību un sajūsmu. (Apsveica arī Putinu). Tas, protams, ir apvainojums visai Latvijas tautai un valdībai. Atklāta jaukšanās svešas valsts taisnīgā tiesvedībā. Nav kundzes tiesībās komentēt Indijas prezidenta lēmumu.
       Tā veidojas Latvijas tēls Āzijas kontinentā. Prezidente nekad neaizstāvēs latviešu intereses, viņa meklē tā saucamos kaŗa noziedzniekus pa visu pasauli, ir vai nav kāda pamata.
       Bija cerības, ka, padzīvojusi Latvijā, prezidente kaut ko sapratīs Latvijas un latviešu problēmās. Cerības izgaist. Augstāk par visu – globālizācija, naturālizācija, integrācija...
       P.S. Iespējams, ka pretēji likuma prasībām, šie teroristi atkal tiek nometināti Latvijā.
       Krievijā notiek neredzēta apmēra amnestija. Varbūt prezidente būs ar mieru uzņemt Latvijā vēl pāris tūkstošu bijušo bandītu? Zelta vērts kapitāls!

Pēteris Pentjušs
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/29_57augusts/lapa4.htm

P.S. Vai kāds zin, ko šodien dara minētie personāži? Vai dzīvo Latvijā, vai iesaistās kādās sabiedriskās aktīvitātēs? Varbūt no jauna ir saņēmuši LV pilsonību?