Nu klāt jau atkal vēl viens rudens
Un lapas dārzos dzeltēt sāk.
Kā acīs glāstošs avotūdens
Viss senais atkal prātā nāk.

O, pagājība maigi grūtā –
Kāds salds un nenovēršams krusts!
Nāc katrā manā domā, jūtā
Kā baudījums vēl neizjusts.

Lai vēlreiz savu dzīvi redzu,
Ko laimīgs nodzīvojis es
Ar bieži asiņainu plecu,
Kā spējis – uz šīs pasaules.

Nāc, lai es atkal otrreiz jūtu,
Ko pārcietusi mana krūts.
Kaut tas par nāvi smagāks būtu,
Kas kādreiz pārdzīvots un gūts.

Reiz gribu izdzert dzīves spelti
Līdz dibenam kā dzērājs traks,
Lai zinātu, ka ne par velti
Šeit dzīvojis un cietis – Čaks.

Taisnība tur vajadzētu daudz teikumu

....bet, ja tiek runāts par vasaru, tad vienā jūsmas teikumā to nemaz nevarētu aprakstīt

...bet visvairāk mani saista pavasaris

es gan vēlētos ātrāk no tā rudens izdejot ārā....man pat šķiet, ka mani ziema vairāk saista kā vēls rudens