Macies piedot
18. nov 2011. 13:04
Sniegots vilnis pārklāj sirdi,
Aizvainojumā, kad sastingst tā,
Šķīst apkārt viņai ledus lauskas,
Dusmu ceļā tai, ja trāpās kāds.
Pazūd mīlestības siltums sirdī,
Smacējošās dusmās elpas trūkst,
Sagrauj cilvēks pats vien sevi,
Emocijas savaldīt, ja nesanāk.
Piedot nespējot irst lēnām mīlestības stīga,
Brūk draudzība, kas kādreiz stipra bij,
Jākož vien tad pašam savos pirkstos,
Ka piedot neesi iemācījies vēl.
Ir piedot jāmācās pa dzīves ceļu ejot,
Šai ceļā mīlestība vienmēr pretīm nāk,
Tik nepiedodot akli paejam tai garām,
Vai arī ātri jāatvadās mums no tās...
/Egils Dambis/
Atslegas vārdi: pārdomas691
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
18. nov 2011. 16:22Kā tas būtu- pareizi mīlēt? Mēs esam tik dažādi - katram ir savas vēlmes, vajadzības, pieņemamā robežas.... Kas vienam būs- pareizi, tatad- pieņemami, tas otram- galīgi garām... Bet tā jau nav kāda vaina, vienkārši- satikās pārāk dažādi cilvēki. Labāk jau būtu-mācīties izprast- sevi, otru, pasauli, tad nebūs vajadzības vainot kādu pavisam normālās situācijās.
Lita L. 18. nov 2011. 15:04Un kur tad tā veiksmes formula?
Mazā R. 18. nov 2011. 14:51Nu ja,mīlēt ir jāprot un jasaprot.
Dzēsts profils
18. nov 2011. 13:29Un kur tad meklējama pareizas mīlestības formula?
Lita L. 18. nov 2011. 13:19Nelūdzu jau grēku piedošanu.....bet to,ka neprotu pareizi milēt....
Gunars s. 18. nov 2011. 13:15Nav man tiesību ,piedot ,nepiedot! Ir nepiedodamas lietas.