«Katrai pasaulē sastaptai dzīvai būtnei, priekšmetam vai parādībai cilvēks ir devis savu nosaukumu. Arī tos priekšmetus, ko cilvēks pats izgatavo, viņš nosauc vārdos. Visi šie vārdi veido mūsu valodas pamatu. Taču cilvēks ir ne tikai radoša, bet arī sapņojoša personība. Bieži vien viņš savā iztēlē izdomā un vārdos nosauc arīkaut ko tādu, kas reāli nepastāv. Nav nekas slikts, ja šiem sapņu tēliem piešķirtie nosaukumi paliek cilvēku sapņos vai nepārkāpj fantastisko romānu, pasaku un filmu robežas. Taču nevajadzētu šos nereālos tēlus jaukt ar īstenību un runāt par tiem tā, it kā kaut kas no tā visa jau dabā eksistētu vai vismaz tuvākajā laikā to būtu iespējams radīt. Protams, ja kāds uzņēmīgs vīrelis kaimiņam stāsta, ka viņš no darba brīvajā laikā savā malkas šķūnītī būvē laika mašīnu, kaut patiesībā viņš tur tecina pašbrūvēto, nekāds īpašais ļaunums no tā nerodas. Sliktāk ir, ja kaut kādi krāpnieku izdomājumi pārtop projektos, kuŗu īstenošanai valsts piešķiŗ naudu. Bet pavisam bēdīgi ir, ja, kļūdas dēļ vai apzināti maldinot, nereālu ideju un projektu īstenošanā iesaistītas veselas tautas un valstis...»

Radioraidījumu archīvs: http://latvietis.lv/index.cgi?action=23&id=87