Nauda ir liels sīkums. Liels. Tas nekas, ka par to nevar nopirkt vienīgi laiku. Kam vispār vajadzīgs laiks? Mēs taču esam te un šodien.
Politikāņi gudri prot sataisīt lielu troksni. Lielu troksni ap valodām, sakot, ka ekonomiskās lietas ir mazsvarīgākas par valodas lietām. Prezidents pat kaut kad teica, ka bezgali slikti ir tas, ka daudzi saka, ka mīl šo zemi, bet nemīl valsti. Tā pat nedrīkstot teikt.
Bet šī valsts tik ļoti mīl savus pensionārus, ka kādus 80 tūkstošus atstāj bez iespējas saņemt uzturlīdzekļus, jo viņi tās savas nieka pensijas līdz šim saņēma caur Krājbanku. Svarīgāk taču ir, lai tie pieci vai septiņi, kas šajā bankā glabā savus daudzos simtus tūkstošus, nevarētu pašlaik tos izmantot nelietderīgi. Un kas ir nieka 80 tūkstoši pensionāru? Viņu taču ir daudzreiz vairāk. Un daļa pensionāru taču vienkārši apmirs, viņu neizņemtās pensijas gan jau tiks bankai. Atkal būs labums. Tas ir nieks, ka pensionāri "stutē" šo valsti. Jaunie, gudrie sen pametuši valsti, te viņiem nav pat, kur tās neizmaksājamās pensijas pelnīt. Ha.